Vīruss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par patogēnu. Par datorprogrammu, kura spēj patstāvīgi vairoties un inficēt datoru, skatīt rakstu datorvīruss.
Rotavīrusa modelis

Vīruss (latīņu: virus — ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē. Tas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu parazīti — tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to orgānus sevis pavairošanai. Vīrusi var inficēt jebkura veida organismus, sākot ar augiem un dzīvniekiem un beidzot ar baktērijām un arhejiem. Tie izraisa dažādas slimības, piemēram, saaukstēšanos, gripu un dzīvībai bīstamo HIV. Terminu "vīruss" parasti lieto, lai apzīmētu tās daļiņas, kas inficē eikariotus, bet tās, kas inficē prokariotus, sauc par bakteriofāgiem.[1]

Speciālistu vidū ir strīds par to, vai vīruss ir dzīvs organisms.[2] Vīrusu infekcijas cilvēku vai dzīvnieku organismos visbiežāk izraisa imūnsistēmas pretreakciju un slimību. Bieži vīruss saimnieka imūnsistēmā tiek pilnībā neitralizēts. Antibiotikas uz vīrusiem neatstāj nekādu iespaidu, toties antivīrusu zāles ir izstrādātas, lai pielietotu dzīvību apdraudošos gadījumos. Vakcīnas, kas spēj nodrošināt mūža imunitāti, spēj pasargāt cilvēkus no konkrētu vīrusu infekcijām. Biežāk sastopamiem cilvēkam patoloģiskie vīrusi ir adenovīrusi, arbovīrusi, enterovīrusi, herpesvīrusi, ortomiksovīrusi, onkovīrusi, poksvīrusi, reovīrusi un rinovīrusi.[3]

Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka (kapsīda). Kapsīds aizsargā ģenētisko materiālu no ārējās vides un saimniekorganisma faktoru iedarbības.[4] Dažiem vīrusiem ir arī lipīdu membrāna.[5] To izmēri ir no 17 līdz 300 nanometriem.[5] Tie ir aptuveni 1000 reizes mazāki nekā baktērijas.[5] Vīrusus ar optiskajiem mikroskopiem nevar novērot, to var izdarīt ar elektronmikroskopiem. Pēc izskata tie parasti ir sfēriski, ovāli vai nūjiņveida. Retāk tiem ir sarežģītāks ārējais izskats.

Zinātne, kurā nodarbojas ar vīrusu pētīšanu, ir virusoloģija. Zinātnieki pēta vīrusu uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības. 1892. gadā krievu zinātnieks Dmitrijs Ivanovskis pirmoreiz pierādīja vīrusu eksistenci, kas arī ir virusoloģijas kā zinātnes sākums. Ivanovskis vairākus gadus pētīja tabakas augus un nonāca pie secinājuma, ka slimības šim augam izraisa jauna veida "baktērijas".

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bioloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 1995. 4. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  2. Rybicki, EP (1990), "The classification of organisms at the edge of life, or problems with virus systematics", S Afr J Sci 86: 182–186
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  470. lpp.
  4. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  469. lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 How Viruses Work - What Is a Virus? (angliski). HowStuffWorks. Atjaunināts: 2012-07-10.