Ascīdijas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ascīdijas
Pyura spinifera
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Ascīdijas (Ascidiacea)
Iedalījums

Ascīdijas (Ascidiacea) — hordaiņu tipa tunikātu apakštipa klase, kuras pārstāvji ir piemērojušies sēdošam dzīves veidam.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ascīdijām ir maisveidīgs ķermenis (0,1 — 30 cm.), kura apakšgals ir piestiprināts pie jūras dibena pamatnes, bet augšgalā atrodas divas atveres - mutes un kloākas sifoni. Ascīdijas ķermenis klāts ar tuniku — biezu apvalku, kurš veidojas no ādas epitēlja izdalījumiem, kas satur tunicīnu (īpaša, augu celulozei līdzīga viela). Mutes sifons ved milzīgā rīklē, kas aizņem lielu daļu no ascīdijas ķermeņa. Rīkles sienā ir daudz sīku žaunu atveru — stigmu, kas atveras nevis uz āru, bet blakusžaunu, jeb atriālajā dobumā, kurš, savukārt, ir savienots ar kloākas sifonu. No rīkles dibena atiet īss barības vads, kas pāriet paplašinātā kuņģī, aiz kura seko zarna ar anusu, atvērdamās atriālajā dobumā, kloākas sifona tuvumā. Dažām sugām uz kuņģa sienām ir krokaini vai pauguraini izspīlējumi, kurus sauc par aknu izaugumiem, tomēr tos nevar uzskatīt par augstāko hordaiņu aknu analogiem. Gremošanas fermentus izdala cauruļveida piloriskie dziedzeri, kas atrodas kuņģa sienās.

Par elpošanas orgānu kalpo rīkle. Bet asinsrites sistēma ascīdijām ir īpatnēja. No īsas cauruļveidīgas sirds viena gala atiet asinsvads uz rīkli, kur rīkles sienās tas sazarojas. No otra sirds gala asinsvadi iet uz iekšējiem orgāniem (uz kuņģi, zarnu, dzimumdziedzeriem u.c.) un mantiju, kur asinis ieplūst nelielos dobumos - lakūnās. Sirds dažas minūtes secīgi saraujas vienā virzienā, tad pretējā virzienā. Asinis līdz ar to plūst te uz iekšējiem orgāniem un mantiju, te uz rīkles sienām, kur tās piesātinās ar skābekli. Tātad asinsrites vietā šeit notiek svārstveidīga asins kustība pa vieniem un tiem pašiem asinsvadiem, kuri pārmaiņus izdara gan artēriju, gan vēnu funkcijas. Ascīdiju asinīs sastopamas šūnas - vanadocīti. Tie satur vanādiju un brīvu sērskabi, kuras koncentrācija sasniedz 9%. Šīs šūnas sastāda 98% no asins šūnām.

Horda pieaugušām ascīdijām izzūd, nervu caurulīte aizvietojas ar nervu gangliju, no kura atiet nervu pavedieni.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ascīdijas ir tipiski jūru iemītnieki un tās sastopamas praktiski visās jūrās, no litorālās piekrastes zonas līdz kontinentālā šelfa malai, un dažas sugas pat okeāniskajā abisālē. Tropos sugu sastāvs ir daudzveidīgāks. Vietām ascīdijas veido ļoti blīvas audzes, kad uz 1m² konstatēti 8000 — 10000 īpatņu ar kopējo masu līdz 140 kg. Dažas sugas veido apaugumus uz kuģu zemūdens daļām. Ascīdijas barojas ar nofiltrētiem sīkiem organismiem un detrītu.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ascīdijas ir hermafrodīti organismi, tomēr vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas katram indivīdam nobriest dažādos laikos, kas nepieļauj pašapaugļošanos. No apaugļotām olām izšķiļas sīki kāpuri, kas nedaudz atgādina kurkuļus. Līdzīgi, kā citiem hordaiņiem, tiem astes daļā ir horda un nervu caurulīte. Kāpuri brīvi peld tikai dažas dienas, bet pēc tam piestiprinās substrātam. Tad tie iziet metamorfozes procesu un pāriet uz sēdošu dzīvesveidu. Daudzas ascīdijas spēj vairoties arī pumpurojoties, reizēm veidojot kolonijas. Ascīdijas dalās vieniniekascīdijās un koloniālascīdijās.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasē zināmas ap 1000 sugu, kas dalās 3 kārtās (reizēm 5 kārtās).

Klase Ascīdijas (Ascidiacae)