Asfiksija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Asfiksija (sengrieķu:  — ‘bez’, σφύξη, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir nosmakšana, ko pavada skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, pie elpceļu nospiešanas (kompresijas) ārpus ķermeņa iedarbības rezultātā, elpceļu nosprostojuma tūskas dēļ, spiediena krišanās dēļ mākslīgā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.

Visas asfiksijas tradicionāli iedala divās lielās grupās:

  • obturācijas (elpceļu slēgšanas) asfiksija — pie tās pieder noslīkšana, svešķermeņu nokļūšana elpceļos, elpceļu aizvēršana;
  • kompresijas asfiksija, te ietilpst kakla orgānu nospiešana (strangulācijas asfiksija) — pakāršana, žņaugšana ar virvi, nožņaugšana ar rokām; krūšu un vēdera dobuma nospiešana ar birstošiem un masīviem priekšmetiem, kā arī drūzmā;
  • anoksija (asfiksija no skābekļa trūkuma); šeit ietilpst gaisu necaurlaidīga maisa uzvilkšana uz galvas;
  • reflektorā asfiksija ir balss spraugas spazmēšanās kairinošu vielu (piemēram, ožamā spirta) vai dažādu temperatūru iedarbības dēļ; īslaicīgi šādu asfiksiju novēro cilvēkiem, kuri tikko izgājuši no siltas telpas lielā aukstumā, tad nav iespējams izdarīt fizioloģisku ieelpu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Волков В.Н., Датий А.В. Судебная медицина: Учеб. пособие для вузов / Под ред. проф. А.Ф. Волынского. — М.: ЮНИТИ-ДАНА, Закон и право, 2000. — 639 с. ISBN 5-238-00142-8.