Skābeklis

Vikipēdijas raksts

Skābeklis
8 6 2 O 15,9994 g/mol 1s2 2s2 2p4
Skābekļa molekulas uzbūve un šķidrs skābeklis
Oksidēšanas pakāpes:	+2, +1, −1, −2
Elektronegativitāte:	3,44
Blīvums:	1,429 kg/m3
Kušanas temperatūra:	50,35 K (-218,79°C)
Viršanas temperatūra:	90,18 K (-182,95°C)

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2. perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Normālos apstākļos skābeklis ir divatomu elements, kura ķīmiskā formula ir O₂, tam nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklim parasti ir vērtība -2, savienojumos ar fluoru ir iespējama vērtība +2 un +4. Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs)^[1] un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.^[2]

Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi - skābeklis O₂, ozons O₃ un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O₂ un ozons O₃. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.

[izmainīt šo sadaļu] Skābekļa ķīmiskās īpašības

Augstās temperatūrās skābeklis ir ļoti aktīvs nemetāls. Tas tieši savienojas ar visām vienkāršām vielām izņemot halogēnus, cēlmetālus un cēlgāzes. Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām oksidējas. Oksidēšanās notiek arī dzīvajos organismos - to ir vienkārši pierādīt, jo, piem., izelpotajā gaisā vienmēr ir mazāk skābekļa nekā ieelpojamā.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

• Oksīds

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes