Birumraksts
.jpg)
Birumraksts ir zīmējums, kas rodas, sīkām daļiņām nevienmērīgi nobirstot uz kādas virsmas. Lai gan principā šādi ir iespējams iegūt zīmējumus no visdažādākajiem materiāliem, praksē šis termins tiek lietots gandrīz tikai mikoloģijā, lai nosauktu zīmējumu, kurš rodas, novietojot plakaniski nelielā augstumā virs papīra vai citas virsmas, vai tieši uz tās sēnes cepurīti, noklājot to ar kaut ko, lai procesu netraucētu gaisa kustība, un ļaujot no tās dažas stundas vai ilgāk izbirt sporām.[1][2] Šis sporu zīmējums tiek lietots sugu noteikšanā, jo liela sporu daudzuma krāsa bieži nesakrīt ar mikroskopā redzamo atsevišķu sporu krāsu. Lielie sēņu noteicēji sugu aprakstos norāda to birumraksta (sinonīmi - sporu nobirums, sporu nospiedums, sporu masa) krāsu.[3] Iegūto sporu zīmējumu apskata dienas gaismā un salīdzina ar krāsu tabulām.
Reizēm par virsmu lieto stingru caurspīdīgu materiālu, kas atvieglo birumraksta pārvietošanu uz tumšāku vai gaišāku virsmu, lai uzlabotu kontrastu; piemēram, tā ir vieglāk noteikt, vai sporu nospiedums ir tīri balts vai mazliet pigmentēts. Mikologi bieži izmanto stikla priekšmetstikliņus, kas ļauj ātri pārbaudīt sporas mikroskopā. Birumraksti parasti ir no baltas līdz krēmkrāsai, melni, sarkani, violeti vai brūni. Indīgajai zaļlapītei Chlorophyllum molybdites ir neparasts zaļš birumraksts,[4] kas ļauj to droši atšķirt no ēdamās un ārēji līdzīgās sarkstošās dižsardzenes. Arī citām grūti atšķiramām sugām tiek lietota šī metode, tā, bērzlapēm Russula crustosa un zaļajai bērzlapei Russula virescens ir attiecīgi dzeltenīgs un balts birumraksts.[5]
Lauka apstākļos sporu masas krāsu dažkārt var ātri noteikt, apskatot to nobirumu zem sēnes.[6] Sēņotājiem tā ir būtiska iespēja noteikt sugu bez mikroskopa palīdzības. Tomēr birumraksta metode ne vienmēr ir efektīva, jo iespējamo krāsu variāciju nav daudz, un dažas sēnes ir pārāk jaunas vai vecas, lai radītu sporas. Sēnes, kas savāktas augstkalnu rajonos, var tās neizbirdināt pie augstāka gaisa spiediena ielejās.[7] Dažreiz krāsa var atšķirties atkarībā no sporu nospieduma biezuma.[8] Pienaiņu Lactarius ģintī plānās nogulsnes parasti ir baltas, bet biezas nogulsnes ir no krēmkrāsas līdz dzeltenām. Daudzos gadījumos birumraksta krāsa atbilst nobriedušu lapiņu vai stobriņu krāsai, taču tā nav vienmēr.[5]
Reizēm sporu birumrakstu izmanto māksliniecisku zīmējumu iegūšanai, lietojot veselas vai sagrieztas sēņu cepurītes ar vienādu vai dažādu birumraksta krāsu. Šajos gadījumos birumraksta forma tiek nofiksēta, piemēram, ar matu laku.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Īsa pamācība sēņu noteikšanā (iesācējiem)». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-09.
- ↑ I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 17. lpp.
- ↑ Evenson VS. (1997). Mushrooms of Colorado and the Southern Rocky Mountains. Big Earth Publishing. p. 19. ISBN 1-56579-192-4.
- ↑ Laessoe T. (2002). Mushrooms. Smithsonian Handbooks (2nd ed.). London: Dorling Kindersley Adult. p. 17. ISBN 978-0-7894-8986-9.
- ↑ 5,0 5,1 Michael Kuo. 100 edible mushrooms. The University of Michigan Press, 2007. ISBN 978-0-472-03126-9.
- ↑ Alexander H. Smith. The mushroom hunter's field guide (All col. and enl izd.). Ann Arbor : University of Michigan Press, 1980. ISBN 0-472-85610-3. OCLC 6016061.
- ↑ Halling RE, Mueller GM (2005). Common Mushrooms of the Talamanca Mountains, Costa Rica. New York, New York: New York Botanical Garden Press. pp. 14–15. ISBN 978-0-89327-460-3.
- ↑ Alan E. Bessette. Milk mushrooms of North America : a field identification guide to the genus Lactarius (1st ed izd.). Syracuse, N.Y. : Syracuse University Press, 2009. ISBN 978-0-8156-3229-0. OCLC 318874448.
- ↑ Diāna Meiere. Miljards mazu sēnīšu
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birumraksts.
