Klīvlendas "Cavaliers"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Cleveland Cavaliers)
Cleveland Cavaliers
Cleveland Cavaliers
Sporta veids Basketbols
Pilsēta Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Klīvlenda, Ohaio, ASV
Līga Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis/Valsts karogs: Kanāda Nacionālā basketbola asociācija
Konference Austrumu konference
Divīzija Centrālā divīzija
Dibināts 1970
Arēna Rocket Mortgage FieldHouse (ietilpība: 19 432)
Krāsas sarkana, zelta, balta, tumši zila
                   
Īpašnieks Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dens Gilberts
Prezidents Niks Berleidžs
Menedžeris Kobijs Altmans
Galvenais treneris J.B. Bikerstafs
Mediji www.cavs.com
Sadarbojas ar Cleveland Charge (D-Līga)
Tituli
NBA kausi 1 (2016)

Klīvlendas "Cavaliers" (angļu: Cleveland Cavaliers) ir profesionāls ASV basketbola klubs, kas ir bāzēts Klīvlendā, Ohaio štatā, ASV. Klubs spēlē Nacionālās basketbola asociācijas Austrumu konferences Centrālajā divīzijā. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA.

Savas pastāvēšanas vēsturē "Cavaliers" ir izcīnījis vienu NBA čempiontitulu, 2016. gadā. 2007. gadā klubs uzvarēja savā konferencē. Mājas spēles komanda aizvada Rocket Mortgage FieldHouse arēnā.

"Cavaliers" NBA sāka spēlēt 1970. gadā kā jauna komanda, kura piederēja Nikam Mileti. Spēlējot spēlēs tajā laikā savā "Klīvlendas arēnā" un trenera Bila Fitčera vadībā viņi uztādīja līgas antirekordu, uzvarot tikai 15 spēlēs, bet zaudējot 67.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu pirmo sezonu NBA, "Cavaliers" aizvadīja 1970. gadā. Komandas nosaukuma idejas autors ir Džerijs Tomko.[1] Mājas spēles komanda izvadīja Klīvlendas arēnā. Savā pirmajā sezonā, trenera Bila Fitčera vadībā, komanda bija vājākā visā līgā ar 15 uzvarām un 67 zaudējumiem. Komandu bija paredzēts būvēt ap 1971. gada drafta pirmo numuru Ostinu Karru, kurš uzstādīja vairākus rekordus koledžu līgā, taču Karrs savainoja savu kāju, savas profesionālās karjeras pašā sākumā un nespēja realizēt savu potenciālu

1970.–1980. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamajās sezonās "Cavaliers" pakāpeniski sāka uzlabot savu sniegumu basketbola laukumā, pateicoties tādiem talantīgiem spēlētājiem, kā Bingo Smitam, Džimam Čounsam, Džimam Klīmonsam un Dikam Snaideram. Savā otrajā sezonā "Cavaliers" guva 23 uzvaras un piedzīvoja 59 zaudējumus. 1972.-73. gada sezonā "Cavaliers" uzvarēja 30 spēlēs, bet zaudēja 50 spēlēs, 1973.-74. gada sezonā komanda guva 29 uzvaras, taču piedzīvoja 53 zaudējumus. 1974. gadā par "Cavaliers" mājas spēļu norises vietu kļuva Richfield Coliseum, kas atrodas 30 jūdzes no Klīvlendas centra. Tajā sezonā, "Cavaliers" guva 40 uzvaras, taču ar to bija mazliet par maz, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm.

1975.-76. gada sezonā, trenera Fitčera vadībā, "Cavaliers" guva 49 uzvaras un piedzīvoja 33 zaudējumus un kļuva par Centrālās divīzijas čempioniem. Fitčers saņēma sezonas labākā trenera balvu un "Cavaliers pirmo reizi kvalificējās izslēgšanas spēlēm.

"Cavaliers" uzvarēja sērijā pret Washington Bullets ar 4–3, dēļ vairākiem veiksmīgiem pēdējo sekunžu metieniem. Viņi uzvarēja 7. spēli ar 87–85, pateicoties veiksmigam Snaidera metienam četras sekundes pirms spēles beigām. Daudzo savainojumu dēļ "Cavaliers" zaudēja Bostonas Celtics Austrumu konferences finālā.

Klīvlenda guva 43 uzvaras gan 1976.-1977., gan 1977.-1978. gada sezonās, taču tālāk par pirmo kārtu nespēja tikt. Pēc 1978.-1979. gada sezonas, Fitčers atkāpās no galvenā trenera amata.

1980.–1983. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1979.-1980. gada sezonas komandas īpašnieks Mileti pārdeva savas kluba akcijas Džo Zingalam. Dažus mēnešus vēlāk Zingals pārdeva klubu reklāmu biznesa magnātam Tedam Stepjēnam.[2] Jaunais īpašnieks pārraudzīja darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, Viņš bija iesaistīts neveiksmīgos spēlētāju maiņas darījumos. Stepjēna apspriežamo maiņas darījumu rezultātā, komanda zaudēja vairākus jaunos spēlētājus.

Stepjēns ierosināja mainīt komandas nosaukumu uz "Ohaio Cavaliers", viņa plānos bija aizvadīt mājas spēles ne tikai Klīvlendā, bet arī Sinsinati, Bufalo un Pitsburgā.

Esošais haoss atstāja iespaidu ne tikai uz "Cavaliers" spēļu rezultātiem, bet arī uz atbalsta trūkumu no vietējiem atbalsītājiem, noslēdzot 1980.-1981. gada sezonu ar 28 uzvarām un 54 zaudējumiem. 1981.-1982. gada sezonā komanda bija spējīga uzvarēt tikai 15 spēlēs, ciešot zaudējumu 67 spēlēs. 1981.-1982. gada sezonā "Cavaliers" zaudēja 19 spēles pēc kārtas, kas pievienojot 5 zaudētas spēles 1982.-1983. gada sezonā, radīja otru garāko zaudējumu sēriju NBA vēsturē. Kaut arī nākamajā sezonā "Cavaliers" uzlaboja sniegumu, apmeklētāju skaits vidēji sezonā bija 3900 fanu.

Stepjēns draudēja komandu pārcelt uz Toronto un nosaukt to par Toronto "Towers". Brāļi Džordžs un Gordons Gandi nopirka klubu astoņdesmito gadu vidū un nolēma to atstāt Klīvlendā.

1983–1992. gads: Breda Dohertija ēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Breds Dohertijs, 1986. gada NBA drafta pirmais numurs

Neilgi pēc kluba iegādes brāļi Gandi mainīja kluba krāsas uz tumši zilu. Viņi oficiāli pieņēma "Cavs", kā kluba nosaukuma saīsinājumu mārketinga nolūkos, šis saīsinājums neoficiāli tika lietots starp faniem kopš komandas pirmssākumiem.

Trenera Džordža Karla vadībā, "Cavaliers" atkal neizdevās kvalificēties izslēgšanas spēlēm, 1983.-1984. gada sezonā izcīnot 28 uzvaras. "Cavaliers" beidzot iekļuva izslēgšanas spēlēs 1985. gadā, pirmajā kārtā zaudējot Austrumu konferences čempioniem Bostonas Celtics. Šajā brīdī komandā sākās pārejas posms, ko vadīja tādi dinamiski spēlētāji, kā Vorlds B. Frīss, Rojs Hinsons un Džons Beglijs. 1986. gadā, pēc 66 aizvadītām spēlēm, no trenera amata tiek atlaists Džordžs Karls. Pagaidu galvenais treneris Džīnss Litlss vadīja komandu atlikušajās spēlēs. Septiņu sezonu laikā "Cavaliers" ir trenējuši 9 galvenie treneri, vienīgo reizi iekļūstot izslēgšanas spēlēs Džordža Karla vadībā.

1986. gadā "Cavaliers" pievienojās Breds Dohertijs, Marks Praiss, Rons Hārpers un Lerijs Nenss. Trenera Lenija Vilkensa vadībā, šie četri spēlētāji kļuva par komandas kodolu, nākamo 9 sezonu laikā 8 reizes iekļūstot izslēgšanas spēlēs un 3 reizes sezonu beidzot ar 50+ uzvarām.

1989. gada izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā "Cavaliers" bija jāspēlē ar Maikla Džordana Čikāgas Bulls. Sērijā ceturtajā spēlē Klīvlenda uzvarēja Čikāgu papildlaikā ar 108-105, panākot neizšķirtu rezultātu sērijā 2–2. Pēdējā spēle notika Klīvlendā, spēle ritēja vienlīdzīgi, līdz Klīvlendai izdevās panākt viena punkta pārsvaru trīs sekundes pirms spēles beigām. Pēc Čikāgas pieprasītā pārtraukuma, bumbu saņēma Maikls Džordans, kurš gāja uz metienu. Klīvlendietis Kregs Elo mēģināja bloķēt Džordana metienu, taču neveiksmīgi, metiens līdz ar beigu sirēnu ielidoja grozā, ļaujot Čikāgai uzvarēt sērijā ar 3-2. Šis metiens tiek atzīts par vienu no lielākajiem momentiem Džordana karjerā, bet pati spēle ir uzskatīta par vienu no labākajām visā NBA vēsturē. 1991.-1992. gada sezonā "Cavaliers" guva 57 uzvaras un iekļuva izslēgšanas spēlēs, taču pirmajā kārtā, atkal zaudēja Čikāgai ar 2-4.

1993.–2003. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žīdrūns Ilgausks, "Cavaliers" līderis aizvadīto spēļu ziņā.

Drīz pēc Nensa, Dohertija un Praisa aiziešanas no komandas, "Cavaliers" vairs nebija spējīga konkurēt izslēgšanas spēlēs. Treneris Lenijs Vilkenss pameta komandu pēc 1992.-1993. gada sezonas, kurā "Cavaliers guva 54 uzvaras, taču Austrumu konferences pusfinālā piekāpās Čikāgas Bulls.

1993.-1994. gada sezonā, jaunā trenera Maika Fratello vadība, "Cavaliers" kļuva par vienu no līgas labākajām aizsardzības tipa komandām. Lai gan "Cavaliers" bieži iekļuva izslēgšanas spēlēs, tā nebija spējīga tikt tālāk par pirmo kārtu.

1997. gada starpsezonas laikā "Cavaliers" atbrīvojās no vairākiem pamatsastāva spēlētājiem, Terels Brendons un Tairons Hils tika aizmainīti uz Milvoki Bucks, bet Bobijs Fils un Kriss Mils kļuva par brīvajiem aģentiem. Komandai pievienojās Šons Kemps no Sietlas "SuperSonics" un Veslijs Pīrsons no Fīniksas Suns. 1998.-1999. gada sezonas laikā galvenais treneris Fratello tika atlaists

Neskatoties uz Karlosa Būzera un citu potenciālo līderu pievienošanos komandai, "Cavaliers" vēl aizvien nespēja iekļūt izslēgšanas spēlēs. 2002.-2003. gada sezonā "Cavaliers spēja uzvarēt tikai 17 spēlēs, kas kļuva par trešo sliktāko rezultātu kluba vēsturē.

2003.–2010. gads: Lebrona Džeimsa ēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Cavaliers" uzbrucējs Lebrons Džeimss ir kluba visu laiku labākais punktu guvējs.

Pēc 2002.-2003. gada sezonas, "Cavaliers ieguva drafta pirmās izvēles tiesības. Komanda izvēlējās vietējo basketbola fenomenu Lebronu Džeimsu. Džeimsa pievienošanos komandai kļuva par "Cavaliers" pagrieziena punktu . 2003.–2004. gada sezona sākās ar cerīgu skatu nākotnē, jo Džeimss ātri kļuva par vienu no līgas vadošajiem spēlētājiem un ieguva NBA sezonas labākā debitanta balvu. Pēc Karlosa Buzera aiziešanas no komandas, Džeimss kopā Židrūnu Ilgausku un Drū Gūdenu veidoja komandas kodolu. 2004.-2005. gada sezonu "Cavaliers" iesāka daudzsološi, taču drīz komandu piemeklēja lejupslīde, kas noveda pie komandas trenera Pola Sailasa un ģenerālmenedžera Džima Peksona atlaišanas. "Cavaliers" noslēdza sezonu ar 42 uzvarām un 40 zaudējumiem, taču ar to nepietika, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs.

2005. gada starpsezonā par "Cavaliers" jauno treneri kļuva Dens Gilberts, bet par ģenerālmenedžeri - Denijs Ferijs. 2005.-2006. gada sezonā, "Cavaliers" iekļuva izslēgšanas spēlēs, pirmo reizi kopš 1998.gada un pirmajā kārtā pieveica Vašingtonas Wizards. Otrajā kārtā pret Detroitas Pistons, "Cavaliers" atspēlējās no 0-2 gūstot trīs uzvaras pēc kārtas, taču ar to nepietika, lai iekļūtu nākamajā kārtā, jo "Pistons" uzvarēja sērijā ar 4-3.

Klīvlendas "Cavaliers" pret Čikāgas Bulls 2006. gadā

"Cavaliers" turpināja rādīt labu sniegumu arī 2006.-2007 gada sezonā, gūstot 50 uzvaras un iekļūstot izslēgšanas spēlēs. Pirmajā kārtā "Cavaliers" pieveica savainojumu mocīto Vašingtonas Wizards ar 4-0, otrajā kārtā tika pieveikti Ņūdžersijas Nets ar 4-2.

Austrumu konferences finālā "Cavaliers" tikās ar Detroitas Pistons. Pēc divām zaudētām spēlēm Detroitā, "Cavaliers" spēja izcīnīt trīs uzvaras pēc kārtas un panākt pārsvaru sērijā ar 3-2. Sestajā spēlē "Cavaliers" uzvarējā ar 98-82, pirmo reizi kluba vēsturē uzvarot Austrumu konferencē un iekļūstot NBA finālā.

Pirmo reizi spēlējot NBA finālā, "Cavaliers" zaudēja ļoti stiprajai San Antonio Spurs komandai.

2007.-2008. gada sezonā "Cavaliers" spēra soli atpakaļ. Komandu vajāja traumas un biežas sastāva maiņas, kā rezultātā komandai pievienojās Džo Smits, Vollijs Ščerbjaks, Bens Volless un Delonte Vests. "Cavaliers" sezonu noslēdza ar 45 uzvarām un 37 zaudējumiem un izslēgšanas spēļu otrajā kārtā zaudēja nākamajiem NBA čempioniem Bostonas Celtics.

Maiks Brauns 2008.-2009. gada sezonā tika atzīts par līgas labāko treneri.

2008.-2009. gada sezonā "Cavaliers" veica apbrīnojamu progresu, sezonā gūstot 66 uzvaras, kas kļuva par kluba rekordu. kluba galvenais treneris Maiks Brauns ieguva sezonas labākā trenera balvu, bet Lebrons Džeimss tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju. Izslēgšanas spēles "Cavaliers" sāka ar 4-0 uzvaru pār Detroitas Pistons. Konferences pusfinālā "Cavaliers" tikās ar Atlantas Hawks, kas septiņās spēlēs pieveica Maiami Heat. Neskatoties uz ilgo pauzi starp pirmo un otro kārtu, "Cavaliers" uzvarēja sērijā ar 4-0, uzvarot katru spēli vismaz ar desmit punktu pārsvaru, kļūstot par pirmo komandu NBA vēsturē, kas uzvarēja astoņas izslēgšanas spēles pēc kārtas ar vismaz desmit punktu starpību.

Austrumu konferences finālā "Cavaliers" tikās ar Orlando Magic. Neskatoties uz Džeimsa gūtajiem 49 punktiem "Cavaliers" zaudēja pirmajā spēlē ar 106-107. "Cavaliers" spēja uzvarēt tikai divās spēlēs un zaudēja sērijā ar 2-4.

2009. gada 25. jūnijā, maiņas darījumā ar Fīniksas Suns, "Cavaliers ieguva četrkārtējo NBA čampionu Šakilu O'Nīlu pretī dodot Benu Vollesu, Sašu Pavloviču 46. izvēles tiesības 2010. gada NBA draftā un 500 tūkstošus dolāru.[3]

2009. gada starpsezonas laikā "Cavaliers" parastīja līgumus ar Entoniju Pārkeru, Leonu Povu un Džamario Mūnu. 2010. gada 17. februārī, trīs komandu maiņas darījuma rezultātā, "Cavaliers" ieguva Antonu Džemisonu no Vašingtonas Wizards un Sebastianu Telfēru no Losandželosas Clippers. "Cavaliers pabeidza 2009.-2010. gada sezonu ar 61 uzvaru 21 zaudējumu. Lebrons Džeimss tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju otro gadu pēc kārtas. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā "Cavaliers" pieveica Čikāgas Bulls ar 4–1, taču otrajā kārtā piedzīvoja vilšanos, zaudējot Bostonas Celtics ar 2-4.

Beidzoties sezonai Lebrons Džeimss kļuva par brīvo aģentu. 2010. gada 8. jūlijā Džeimss paziņoja, ka parakstīs līgumu ar Maiami Heat. Šis paziņojums, vairākos komandas fanos, radīja dusmas un vilšanos. Daudzas Džeimsa spēļu formas tika sadedzinātas, slavenais Nike "Witness" plakāts Klīvlendas centrā nekavējoties tika noņemts. Īsi pēc Džeimsa paziņojuma, "Cavaliers" īpašnieks Dens Gilberts, kluba mājaslapā, Džeimsa izvēli nosauca par gļēvu un nodevīgu, un apsolīja, ka "Cavaliers" iegūs čempiona titulu ātrāk nekā Džeimss.

2010.–2011. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Cavaliers" galvenais treneris Bairons Skots

2010. gada starpsezonā tika atlaists galvenais treneis Maiks Brauns. 2010. gada 4. jūnijā, komandas ģenerālmenedžeris Denijs Ferijs atkāpās no amata, viņa vietu ieņēma Kriss Grants. 1. jūlijā par jauno komandas treneri kļuva Bairons Skots. Visa 2010. gada starpsezona un liela daļa sezonas tika pavadīta pārdbūvējot komandu. 2010.-2011. gada sezona bija pilnīgs pretstats iepriekšējai sezonai, visā sezonā gūtas tikai 19 uzvaras, kas "Cavaliers" ierindoja pēdējā vietā konferencē. "Cavaliers" uzstādija NBA rekordu, zaudējot 28 spēles pēc kārtas.[4]

2011–tagadne: Kairija Irvinga ēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada NBA drafts "Cavaliers" izvēlējās Kairiju Ērvingu ar pirmo kārtas numuru. 2011.-2012. gada sezonā "Cavaliers uzvarēja 21 spēlē, bet zaudēja 45 spēlēs. Kairijs Ērvings tika iebalsots simboliskajā debitantu izlasē un tika atzīts par sezonas labāko debitantu. 2012. gadā draftā "Cavaliers" ar 4. numuru izvēlējās Dionu Veitersu, bet ar 17. numuru Taileru Zelleru.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klīvlendas "Cavaliers" sastāvs
Spēlētāji Treneri
Poz. # Val. Spēlētājs Dzimis Aug. Sv.
U/C 0 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kevins Lavs 1988. g. 208 cm 110 kg
A/U 1 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeimss Džonss 1980. g. 203 cm 98 kg
A 2 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kairijs Ērvings (K) 1992. g. 191 cm 88 kg
C 3 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kendriks Pērkinss 1984. g. 208 cm 122 kg
A 4 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Imans Šamperts 1990. g. 196 cm 100 kg
A/U 5 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dž. R. Smits 1985. g. 198 cm 100 kg
A 8 Valsts karogs: Austrālija Metjū Delavedora 1990. g. 193 cm 91 kg
A 12 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džo Heriss 1991. g. 198 cm 98 kg
U/C 13 Valsts karogs: Kanāda Tristans Tomsons 1991. g. 206 cm 108 kg
U/C 17 Valsts karogs: Brazīlija Andersons Varežau 1982. g. 211 cm 121 kg
A/U 18 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Millers 1980. g. 203 cm 99 kg
C 20 Valsts karogs: Krievija Timofejs Mozgovs 1986. g. 216 cm 113 kg
U 23 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lebrons Džeimss 1984. g. 203 cm 113 kg
U 31 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Šons Merions 1978. g. 201 cm 103 kg
C 33 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Brendons Heivuds 1979. g. 213 cm 119 kg
Galvenais treneris
Trenera palīgi

Apzīmējumi
  • (K) Komandas kapteinis
  • Savainots Savainots

Sastāvs
Atjaunināts: 21.11.2021.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «CC Sabathia, LeBron James and the naming of the Cleveland Cavaliers». The Star-Ledger. 2009. gada 28. maijs. Skatīts: 2009. gada 28. maijs. (angliski)
  2. [1] (angliski)
  3. "ESPN", http://sports.espn.go.com/nba/news/story?id=4285489, Retrieved June 24, 2009. (angliski)
  4. [2] (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]