Angļu valoda

Angļu valoda English
Izruna:	IPA: [ˈɪŋɡlɪʃ]
Valodu lieto:	visos kontinentos (norādīts rakstā)
Runātāju skaits:	dzimtā valoda: 309 — 400 miljoni otrā valoda: 199 — 1400 miljoni kopā: 0,5 — 1,8 miljardi
Reitings:	3 (dzimtā valoda) kopā: 1 vai 2
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Ģermāņu   Rietumģermāņu    Angļu-frīzu     Angliskās      Angļu valoda
Rakstība:	latīņu alfabēts (angļu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	53 valstis un 24 teritorijas Apvienoto Nāciju Organizācija Eiropas Savienība Nāciju Sadraudzība
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	en
ISO 639-2:	eng
ISO 639-3:	eng
Valstis, kurās angļu valoda ir dominējošā valoda, iekrāsotas tumši zilas; valstis, kurās tā ir oficiālā, bet ne dominējošā - gaiši zilas.

Angļu valoda (English, izrunā: [ˈɪŋɡlɪʃ]) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja ir trešā lielākā valodā pasaulē aiz ķīniešu valodas un hindi. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā vai otra izplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda. Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.

Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.

Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet īslandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai, no kuras ir cēlusies angļu valoda.

Vēsture

Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā franciski runājošo normāņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normāņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija cienījamāks statuss kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā - th lietošanu burtu þ un ð vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.

Izplatība

Angļu valoda ir pamatvaloda Angiļā, Antigvā un Barbudā, Austrālijā, Bahamu salās, Barbadosā, Bermudu Salās, Belizā, Britu Indijas okeāna teritorijā, Britu Virdžīnu salās, Kanādā, Kaimanu salās, Dominkā, Folklenda salās, Gibraltārā, Grenādā, Gvajānā, Menas salā, Jamaikā, Džērsijā, Montserratā, Nauru, Jaunzēlandē, Īrijā, Svētās Helēnas salā, Sentlūsijā, Sentkitsā un Nevisā, Sentvinsentā un Grenadīnās, Trinidādā un Tobāgo, Apvienotajā Karalistē, Amerikāņu Virdžīnu salās, Amerikas Savienotajās Valstīs un Zimbabvē, bez tam tā ir oficiāla valoda Amerikāņu Samoā, Botsvānā, Kamerūnā, Kuka salās, Etiopijā, Fidži, Filipīnās, Gambijā, Ganā, Kenijā, Kiribati, Lesoto, Libērijā, Malāvijā, Maltā, Māršala salās, Mauritānijā, Namībijā, Nigērijā, Pakistānā, Palau, Papua-Jaungvinejā, Ruandā, Samoā, Seišelās, Sjerraleonē, Singapūrā, Somālijā, Dienvidāfrikā, Svazilendā, Tanzānijā, Tongā, Ugandā, Vanuatu un Zambijā, turklāt ir vairākas valstis, kurās angļu valodu lieto valdības un militārās struktūras, lai arī angļu valoda nav valsts valoda un reizēm pat ne sevišķi izplatīta šajā valstī.^{[nepieciešama atsauce]}

Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē. Angļu valodas plašo izplatību sekmējusi ne tikai Britu Impērijas ekspansija koloniālajā laikmetā, bet arī salīdzinoši vienkāršā gramatika un vārdu kārtība, kas līdzīga 75% citu pasaules valodu, taču to kavē neatbilstība starp rakstu un runāto valodu.

Latvijā angļu valoda bieži tiek mācīta skolās kā pirmā svešvaloda, saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem 20% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka māk angļu valodu.^{[nepieciešama atsauce]}

Gramatika

Angļu valodā vairākums vārdu ir kopdzimtē, tomēr reizēm izšķir arī sieviešu un vīriešu dzimti, reizēm dzimumu līdztiesības vārdā tiek mēģināts veicināt kopdzimtes vārdu lietošanu. Vārdi tiek locīti minimāli — ir nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs, tomēr tos lieto tikai personu vietniekvārdu locīšanai. Tiek izšķirts vienskaitlis un daudzskaitlis. Angļu valodā ir divu veidu artikuli — noteiktais artikuls the un nenoteiktie artikuli a un an. Darbības vārdiem ir trīs personas katrā skaitlī.

Rakstība

Angļu valodā kopš 9. gadsimta tiek lietots latīņu alfabēts, pirms tam lietoja anglosakšu rūnas. Angļu rakstība ir vēsturiska, nevis fonētiska, tāpēc vārdu izruna bieži vien ir ļoti atšķirīga no rakstības, sagādājot ievērojamas grūtības valodas apguvē — tiek uzskatīts, ka salīdzinot ar lielāko daļu valodu, kurās lieto alfabētu, angļu valodas rakstība ir vissarežģītākā.

Ārējās saites

• (latviski) Ahero A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. / red. R.Jozauska - Zinātne, Rīga, 2006
• (angliski) Learning English British Broadcasting Corporation
• (angliski) English Primary Resources
• (angliski) English Language (ESL) Learning Online UsingEnglish.com