Dalībnieks:Aborigens

No vikepēdijas Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements(1), kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks ir bijis gan reliģijas, gan filozofijas, gan zinātnes galvenais temats, bet pat visizcilākie dažādu nozaru zinātnieki vēl nav vienojušies par to, kāda tad īsti ir laika definīcija. Laiks pēc būtības ir ātrums(2), ar kādu notiek izmaiņas. Laiku uzskata par ceturto dimensiju(3) (blakus trim telpas dimensijām), un parasti to iedala pagātnē, tagadnē un nākotnē. SI laika pamatvienība ir sekunde (s).

1-mērīšanas sistēmas elements, 2-Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas 3- Laiku uzskata par ceturto dimensiju 4- parasti to iedala pagātnē, tagadnē un nākotnē. –Diskutabls uzskaitījums,

Jautājums: Ja laiks ir mērīšanas sistēmas elements, tad tas nav ātrums, kā arī “mērinstruments” neveido dimensiju.

Aborigēna variants Laiks ir mērīšanas sistēma , kuru lieto, lai varētu noteikt notikumu secību, to ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. SI laika pamatvienība ir sekunde (s).

1-Ja laiks ir tas ar ko nosaka notikumu ilgumu, secību u.t.t. 2-laiks kosmosa kuģī ritēs lēnāk (t.i. notikumu maiņa būs lēnāka) nekā uz Zemes. Tad jautājums, kā jāsaprot : "visi procesi dabā norisinās vienādi visās inerciālajās atskaites sistēmās".

Ābols sapūs gan uz zemes, gan kosmosā.Tātad varētu domāt ,ka atšķirība ir procesu  maiņas ātrumā.

Piemērā par dvīņu paradoksu, ka tas kurš bija kosmosā atgriezdamies uz Zemītes bija jaunāks par savu zemes brāli varam secināt, ka bioloģiskie procesi “lidojošajā” brālī kā būtnei bija tie paši kas zemes brālim , tikai tie ritēja lenāk. Varbūt šeit ir nozīme, kā procesi notiek gravitācijas un bezsvara stāvokļa ietekmē?

Būšu pateicīgs par kļūdu labojumu --Aborigēns