Datubāzes atslēga

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Par atslēgu sauc speciāli iezīmētu datu lauku tabulā. Atslēgas vērtība ir lauka dati. Datu bāzēs atslēgas tiek izmantotas lai tabulās būtu iespējams identificēt atsevišķus ierakstus, veikt datu filtrēšanu, veidot savstarpējas saiknes starp tabulām un nodrošinātu normālu datu bāžu darbību. Pastāv divu veidu atslēgas - primārās atslēgas un ārējās atslēgas.

Primārās atslēgas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primārai atslēgai ir jābūt unikālai priekš katra konkrētā ieraksta. Pēc tās ir iespējams identificēt katru konkrēto ierakstu, veikt ierakstu meklēšanu un citas darbības. Parasti par primāro atslēgu tiek izmantots kāds unikāls identifikators, piemēram, pasūtījuma numurs, personas kods, automašīnas reģistrācijas numurs un citi. Ja šādu unikālu datu nav, tad datubāžu pārvaldības sistēmā ir iespējams pašam izveidot jaunu kolonnu ar unikālu identifikatoru katram konkrētajam ierakstam.

Ārējās atslēgas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās atslēgas tiek izmantotas lai veidotu savstarpējās saiknes starp tabulām datu bāzēs. Tās dod iespēju veidot saiknes un apvienot tabulas, taču bez jaunu tabulu izveides, tādējādi ietaupot vietu uz datora cietā diska. Ārējām atslēgām nav jābūt unikālām, var pastāvēt vairākas ārējās atslēgas ar vienādiem nosaukumiem.

Piemērs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieņemsim ka pastāv divas tabulas ar nosaukumiem "student" un "adress". Tabula "student" ir ar laukiem "studentID", "name", "birthdate". Tabula "adress" ir ar laukiem "studentID", "name", "street". "studentID" - identifikācijas kods ir unikāls, savukārt "name" - vārds var atkārtoties. Tātad, ja gribētu izveidot saikni starp šīm abām tabulām, lauks "studentID" būtu jānorāda kā primārā atslēga, savukārt lauks "name" kā ārējā atslēga.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]