Diskusija:Artūrs Silgailis
Radušies pāris jautājumi-
- 1. Publiskajā domēnā [1] apakšā ir virspulkveža Artura Silgaiļa attēls. Vai es drīkstu to nokopēt un ielikt fair use attēlu, jo tas ir atrodams uz publiska domēna un nav ļoti lielas izšķirtspējas???
- 2. Ja es vēlos pie militārās karjeras izdalīt dažādus tās posmus, tad man ir jāuztaisa satura rādītājā apakšpunkti un pēc tam sadaļā tos vienkārši atkārtojot viņi tiks vienkārši atpazīti uz no satura rādītāja pārleks uz apakšu?
- Laikam arī tai karjerā vienkāršāk būtu izdalīt nozīmīgu periodu gadus, citādi baigi sīkumaini sanāks.
- 3. Atklāti sakot, pirmo reizi redzu, ka šis cilvēks tiek dēvēts par Artūru. Parasti visur raksta Arturs...
P.S.Pie viena attēla redzēju šādu paskaidrojumu- Saskaņā ar ASV likumdošanu šī darba zemas izšķirtspējas...no juridiskā viedokļa likumdošana ir process, ko veic parlaments, respektīvi, likumdevējs jebšu pie mums Saeima izdodot likumus veic likumdošanu. Precīzāk būtu rakstīt Pēc ASV normatīvajiem aktiem. Normatīvo aktu vietā var droši rakstīt arī likumiem.:) --Kurlandlegionar
- Tā kā fotogrāfijā attēlotais cilvēks ir miris un brīvas alternatīvas attēlam nav, tad var augšuplādēt kā fair use, ieliekot tagu {{Copyr}} un saiti uz izcelsmes vietu. Kā brīvu attēlu varētu likt, ja būtu pagājuši 70 gadi kopš fotogrāfa nāves, bet fotogrāfs nav zināms un 70 gadi arī ir maz ticami. Par to likumdošanu - tā ir mana kļūda, pacentīšos izlabot :) --ScAvenger 10:45, 1 janvārī, 2009 (UTC)--
- Ar satura rādītāju nav nekas jādara (un to nemaz nevar izdarīt) - apakšpunkti, kas tiek atzīmēti ar divām, trim u.t.t. vienādības zīmēm, rādītājā nonāk pilnīgi automātiski. Par Arturu/Artūru laikam jāskatās, kā ir pirmavotos. --ScAvenger 10:49, 1 janvārī, 2009 (UTC)
Jautājums: Ja šis k-gs 1940. gadā dokumentāli pierādīja, ka ir vācietis (vācbaltietis) un kā tāds tika atzīts gan no PSRS, gan no Trešā reiha varas iestāžu puses, kas šos dokumentus pārbaudīja, tad kāpēc viņš tiek dēvēts par "latviešu virsnieku"? --anonīms 11:07, 1 janvārī, 2009 (UTC)
- Savulaik atļāvos vīzdegunīgi iebilst vienam krievu vēsturniekam, ka Rūdolfu Bangerski nevar saukt par krievu virsnieku, jo viņa tautība ir latvietis, bet šis atbildēja, ka neskatās uz tautību. Tā nu tas ir, ka arī krievs, ebrejs utt., kas dienējis Latvijas armijā ir saucams par latviešu karavīru/virsnieku. Bet vēsturiski ir tā, ka viņš 1940.gadā pēc atlaišanas no armijas iesaistījās pretestības organizācijā, kas pajuka pēc viena virsnieka aresta. Viņam nācās bēguļot un slēpties. Tad nu viņš izmantoja iespēju tikt prom no Latvijas(prom aizbrauca 1941. gada martā). Principā, pietika uzrādīt pat pavisam mazu vācisku asiņu esamību dzīslās, bet reizē arī dokumentus varēja viltot un Silgailis nebija vienīgais latvietis, kas izmantoja šo iespēju, lai tiktu tālāk no komunistiem. Protams, ka ir pavisam viegli nojaust, kas ar viņu notiktu, ja viņš tiktu krievu rokās.--Kurlandlegionar
- Man skolā mācīja, ka "latviešu" ir norāde uz tautību, savukārt valstisko piederību norāda kā "Latvijas" (t.i. "Latvijas armijas virsnieks"). Lai gan te, kā jau Feens norādīja, grūtāk, jo beigu beigās šis bija Trešā reiha bruņoto spēku virsnieks. Taču skaidrs, ka sarunvalodā, kādu lieto vikipēdijā, šādām niansēm uzmanību nepievērš. :) Bet par tautību es nebūtu tik drošs: a) 30. gados daudzi Grnbergi par Zaļkalniem, bet Valdhāni par Silgaiļiem pārtapa; b) Silgailis emigrēja jau padomju varas laikā, kad robežas bija slēgtas un NKVD rūpīgi pārbaudīja visus izceļot gribētājus (tieši rēķinoties ar bijušo baltgvardu vēlmi aizmukt), tb 1940. gada rudenī ar "pavisam mazu vācisku asiņu esamību" un viltotu policijas izziņu sen vairs nepietika (tas gāja krastā pirms 17. jūnija). Lai gan tā nav vikipēdijas tēma - te patiesi kādam vēsturniekam būtu ko arhīvā papētīt, jo tik veiksmīga robežas šķērsošana laikā, kad Vācijas vēstniecība daudzkārt neveiksmīgi cīnījās par tīrasiņu vāciešu atbrīvošanu, un iebraukušā "nevācieša" momentālā uzņemšana SD rindās ir vairāk nekā interesanta. --anonīms 21:09, 1 janvārī, 2009 (UTC)
- Savulaik atļāvos vīzdegunīgi iebilst vienam krievu vēsturniekam, ka Rūdolfu Bangerski nevar saukt par krievu virsnieku, jo viņa tautība ir latvietis, bet šis atbildēja, ka neskatās uz tautību. Tā nu tas ir, ka arī krievs, ebrejs utt., kas dienējis Latvijas armijā ir saucams par latviešu karavīru/virsnieku. Bet vēsturiski ir tā, ka viņš 1940.gadā pēc atlaišanas no armijas iesaistījās pretestības organizācijā, kas pajuka pēc viena virsnieka aresta. Viņam nācās bēguļot un slēpties. Tad nu viņš izmantoja iespēju tikt prom no Latvijas(prom aizbrauca 1941. gada martā). Principā, pietika uzrādīt pat pavisam mazu vācisku asiņu esamību dzīslās, bet reizē arī dokumentus varēja viltot un Silgailis nebija vienīgais latvietis, kas izmantoja šo iespēju, lai tiktu tālāk no komunistiem. Protams, ka ir pavisam viegli nojaust, kas ar viņu notiktu, ja viņš tiktu krievu rokās.--Kurlandlegionar
- Citēju - Tā nu tas ir, ka arī krievs, ebrejs utt., kas dienējis Latvijas armijā ir saucams par latviešu karavīru/virsnieku. Tad jau Silgailis saucams arī par krievu virsnieku un vācu virsnieku, jo viņš dienējis arī Krievijas un Vācijas armijā. Un somu virsnieks arī. --Feens 16:56, 1 janvārī, 2009 (UTC)
- Somu visai nosacīt. Principā var jau arī aizvākt citiem par godu to latviešu virsnieku, ja kremt. Bet atgādināšu, ka no 35 gadiem, kuros viņš ir bijis dienestā, visilgākais laika posms, tomēr ir Latvijas armijā;)--Kurlandlegionar
- Iebraukušā "nevācieša" momentālā uzņemšana SD rindās ir vairāk nekā interesanta. Tas, ka tur kāds uzrakstījis, ka šis bijis SD dienestā nav gan tiesa, avotu, kas to pierāda gan nav. Cita lieta, ka viņš varēja būt ar tiem saistīts, kas visdrīzāk arī ir taisnība. Starp citu 1941. gada martā, kad Silgailis ieradās Vācijā tā Latviešu nacionālo karavīru savienība jau bija izveidota un viņš tai pievienojās nevis iniciēja tās izveidi...
- Par to skolā mācīto nezinu, bet kā tu stādies priekšā, ka kādu Cara armijā sauktu nevis par krievu virsnieku, bet latviešu, vai piemēram, šodienas armijas virsnieku, kas nav pēc tautības latvietis, tad pēc visas loģikas mēs sauktu par krievu virsnieku??? Piedod, bet neloģiski.--Kurlandlegionar
- Nav nekas pret vārdu "latviešu" :). Par šito es jau kādu laiku ar pārējiem diskutēju un vēl aizvien uzskatu, ka latviešu politiķis etniski nenozīmē latvietis (respektīvi, Odisejs Kostanda bija grieķu izcelsmes latviešu politiķis, bet Pliners ir ebreju izcelsmes latviešu politiķis ;) ), bet man vairums nepiekrita. :) Tāpēc pēdējā laikā cenšos no šitādas pieminēšanas izvairīties. Par Silgaili es rakstītu - Krievijas, Latvijas un Vācijas virsnieks, bet par etnisko - vai nu skaidrotu paplašināti ar versijām vai, tā kā ir zināmas neskaidrības, neko. Jāņem vērā, ka viens no vikipēdijas pamatprincipiem ir - bez "original research", tāpēc paša apsvērumus, lai cik loģiski tie nebūtu, jāmēģina rakstā neietvert, protams, tas ir ļoti grūti, ja ne neiespējami. --Feens 00:23, 2 janvārī, 2009 (UTC)
- Somu visai nosacīt. Principā var jau arī aizvākt citiem par godu to latviešu virsnieku, ja kremt. Bet atgādināšu, ka no 35 gadiem, kuros viņš ir bijis dienestā, visilgākais laika posms, tomēr ir Latvijas armijā;)--Kurlandlegionar
- Cienītais, es par māti, bet tu par meitu. :) Tb es tikai un vienīgi par to lai, piemēram, ģen. Bagrationi dēvētu nevis par "krievu virsnieku" (jo viņš bija gruzīns), bet gan par "Krievijas virsnieku" - atšķirību tver? Aber mani spriedelējumi par viņa iespējamo dienestu utt., protams, nekādi neattiecas uz konkrēto rakstu, bet ir tikai cilvēciska interese, kas balstīta uz pieejamo informāciju (kura par šo k-gu ir minimāla). --anonīms 06:19, 2 janvārī, 2009 (UTC)
- Tomēr piekritīšu Feena teiktajam, jo domāju, ka etniskais faktors nebūt nav šeit svarīgākais, bet tomēr kā jauniņais pieņemšu šeit jau izveidojošos tradīciju, tātad Latvijas virsnieks. Problēma gan laikam ir tajā, ka latviešu nācija šobrīd ir etniska nācija, respektīvi, ir uzskats, ka latviešu nācijai piederošais ir latvietis etniski. Turpretī, ja mēs būtu franči/ebreji u.c., tad jau mēs visi šai valstī būtu latvieši. Vienīgi Satversmē rakstīts Latvijas tauta(kā par nāciju, kas nešķiro pēc etniskām pazīmēm) un tā nu tas arī bija mūsu valsti dibinot un līdz karam, ka netika izdalīta latvieši kā etniski pārāka vai priviliģētāka. Ja paskatās uz to, ka Saeimā varēja runāt latviski, krieviski, vāciski, ielu nosaukumi bija 3 valodās u.c. lietām, tad skaidrs, ka tobrīd cilvēki dzīvoja pēc pavisam citiem likumiem;( Kurlandlegionar 21:43, 2 janvārī, 2009 (UTC)
- Tas būtu tikai loģiski, tieši tāpat kā ne sarunvalodā runā par "Latvijas armiju", nevis "latviešu armiju". Jābūt precīziem un korektiem formulējumos. Trakot negribētos kādreiz redzēt, piemēram, "krievu virsnieks Krišjānis Barons". ;) --anonīms 06:25, 3 janvārī, 2009 (UTC)
- Tu par māti, es par meitu. :) Krišjānis Barons pēc manas latviešu valodas sapratnes bija latvietis, latviešu dzejnieks un krievu virsnieks. :) Tātad, vēlvienreiz, es to saprotu šādi (bet respektēju citus viedokļus) - Latvijas armija (Latvijas Republikas bruņotie spēki), latviešu virsnieks (Latvijas armijas virsnieks - pēc etnosa var būt kaut turks). Kāda te precizitāte vai neprecizitāte? Te ir runa par to, ko mēs katrs semantiski saprotam ar vārdu latviešu. Bet skolā tu gāji padomju laikā, (tāpat kā es) kad nerunāja par latviešu politisko nāciju. :) --Feens 13:48, 3 janvārī, 2009 (UTC)
- Tas būtu tikai loģiski, tieši tāpat kā ne sarunvalodā runā par "Latvijas armiju", nevis "latviešu armiju". Jābūt precīziem un korektiem formulējumos. Trakot negribētos kādreiz redzēt, piemēram, "krievu virsnieks Krišjānis Barons". ;) --anonīms 06:25, 3 janvārī, 2009 (UTC)
- Tomēr piekritīšu Feena teiktajam, jo domāju, ka etniskais faktors nebūt nav šeit svarīgākais, bet tomēr kā jauniņais pieņemšu šeit jau izveidojošos tradīciju, tātad Latvijas virsnieks. Problēma gan laikam ir tajā, ka latviešu nācija šobrīd ir etniska nācija, respektīvi, ir uzskats, ka latviešu nācijai piederošais ir latvietis etniski. Turpretī, ja mēs būtu franči/ebreji u.c., tad jau mēs visi šai valstī būtu latvieši. Vienīgi Satversmē rakstīts Latvijas tauta(kā par nāciju, kas nešķiro pēc etniskām pazīmēm) un tā nu tas arī bija mūsu valsti dibinot un līdz karam, ka netika izdalīta latvieši kā etniski pārāka vai priviliģētāka. Ja paskatās uz to, ka Saeimā varēja runāt latviski, krieviski, vāciski, ielu nosaukumi bija 3 valodās u.c. lietām, tad skaidrs, ka tobrīd cilvēki dzīvoja pēc pavisam citiem likumiem;( Kurlandlegionar 21:43, 2 janvārī, 2009 (UTC)
Artūrs vs Arturs[labot pirmkodu]
- Laika tomēr būs vienkārši Arturs, vismaz Jēkabsonam tā tas ir. --Bebers 22:13, 30 maijā, 2009 (UTC)