Diskusija:Belousova—Žabotinska reakcija
Kā īsti ir ar tiem dubultvārdu nosaukumiem - vai ir kādi noteikumi par tām atstarpēm? --ScAvenger 21:32, 23 novembrī, 2008 (UTC)
- Piemēram, šeit: [1] --Dainis 21:48, 23 novembrī, 2008 (UTC)
- To es esmu kaut kad lasījis, bet tur ir runa par defisi dubultuzvārdos (kā Vīķe-Freiberga). Reakciju pētījis nevis viens cilvēks Belousovs-Žabotinskis, bet divi - Belousovs un Žabotinskis. Cik apskatījos nopietnās nesen izdotās grāmatās, divu zinātnieku vārdos nosauktās parādībās uzvārdus atdala nevis ar defisi, bet domuzīmi, tātad Belousova—Žabotinska reakcija. Atstarpes pa vidu, šķiet, tomēr nav jāliek? --ScAvenger 22:08, 23 novembrī, 2008 (UTC)
- Defisi lieto ne tikai dubultuzvārdos, bet vispār, lai savienotu divus vārdus jeb "starp vairākiem vārdiem, kas apzīmē vienu lietu". Vienkāršoti skaidrojot, domuzīmi izmanto vietās, kas atdala teikuma daļas jeb domuzīmes vietā varētu stāvēt cita pieturzīme. --Dainis 07:25, 24 novembrī, 2008 (UTC)
- Izrādās, šajā gadījumā vajag nevis defisi, bet tā saucamo vienotājdomuzīmi - Vienotājdomuzīmei latviešu valodas vārdkopterminos ir divas pamatfunkcijas. To lieto: 1) starp uzvārdiem, kas nosauc personas, kuras kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma vai tml. darba autori , piemēram, Džoula—Lenca likums, Mendeļejeva—Klapeirona vienādojums... Turpmāk būs jāņem vērā.--ScAvenger 11:23, 24 novembrī, 2008 (UTC)
- Jā, šādā veidā tad var viennozīmīgi saprast, ka tas nav viena cilvēka uzvārds, bet gan divu cilveku. --Dainis 11:54, 24 novembrī, 2008 (UTC)
- Izrādās, šajā gadījumā vajag nevis defisi, bet tā saucamo vienotājdomuzīmi - Vienotājdomuzīmei latviešu valodas vārdkopterminos ir divas pamatfunkcijas. To lieto: 1) starp uzvārdiem, kas nosauc personas, kuras kopīgi ir kāda izgudrojuma, likuma vai tml. darba autori , piemēram, Džoula—Lenca likums, Mendeļejeva—Klapeirona vienādojums... Turpmāk būs jāņem vērā.--ScAvenger 11:23, 24 novembrī, 2008 (UTC)
- Defisi lieto ne tikai dubultuzvārdos, bet vispār, lai savienotu divus vārdus jeb "starp vairākiem vārdiem, kas apzīmē vienu lietu". Vienkāršoti skaidrojot, domuzīmi izmanto vietās, kas atdala teikuma daļas jeb domuzīmes vietā varētu stāvēt cita pieturzīme. --Dainis 07:25, 24 novembrī, 2008 (UTC)
- To es esmu kaut kad lasījis, bet tur ir runa par defisi dubultuzvārdos (kā Vīķe-Freiberga). Reakciju pētījis nevis viens cilvēks Belousovs-Žabotinskis, bet divi - Belousovs un Žabotinskis. Cik apskatījos nopietnās nesen izdotās grāmatās, divu zinātnieku vārdos nosauktās parādībās uzvārdus atdala nevis ar defisi, bet domuzīmi, tātad Belousova—Žabotinska reakcija. Atstarpes pa vidu, šķiet, tomēr nav jāliek? --ScAvenger 22:08, 23 novembrī, 2008 (UTC)