Groša likums
Groša likums ir datora veiktspējas pieņēmums, ko veica Herberts Grošs 1953. gadā. Pieņēmums no H. Groša puses ir, ka datora veiktspēja pieaug, pieaugot datora izmaksām kvadrātā. Ja dators "A" maksā divreiz vairāk kā dators "B", tad pieņēmums ir, ka dators "A" būs līdz pat četrām reizēm veiktspējīgāks kā dators "B".[1]
Groša likumu varēja arī piemērot ekonomiskā izpratnē — jo dārgāks ir dators, jo labāka ir tā cenas un veiktspējas attiecība. Pieņemot, ka zemākas cenas datori nevar konkurēt tirgū.
Vēlāk Kenets E. Naits veicot Groša likuma pieņēmumā esošo cenas pret veiktspēju analīzi, secināja, ka datoriem no 1951. gada līdz 1963. gadam šis likums būtu patiess tikai komerciālās un zinātniskās situācijās.[2] Tiesa vēlāk analīze apstiprināja, ka Groša likuma pieņēmums nav patiess.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://www.encyclopedia.com/computing/dictionaries-thesauruses-pictures-and-press-releases/groschs-law
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. februārī. Skatīts: 2021. gada 25. maijā.
- ↑ http://shape-of-code.coding-guidelines.com/2016/04/30/costperformance-analysis-of-1944-1967-computers-knights-data/