Hedonisms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hedonisms (grieķu: hēdonē - bauda) - ētikas virziens, kas atzīst baudu par cilvēka darbības pamatmotīvu, galveno virzītājspēku, uzvedības kritēriju. Hedonisma pretstats ir askētisms. Hedonisma mācības dibinātājs ir Aristips. Hedonisma idejām ir centrālā vieta Dž.Bentema un Dž.S.Milla utilitārismā. Vēsturiski hedonismam bija zināma progresīva nozīme, jo pretstatā reālisma mācībām tas centās dot morālei materiālistisku skaidrojumu, taču bija vienkāršots, balstījās uz bioloģisku vai psiholoģisku cilvēka izpratni. Hedonismam raksturīgs individuālisms, ētisks relatīvisms, pat nihilisms, un mūsu dienās tas veicina patērnieciskuma un visatļautības kulta attīstību. Balstoties uz hedonismu , tiek pamatotas cilvēka "tiesības" uz nekontrolējamu, neierobežotu baudu, respektīvi, uz amorālismu (anarhohedonisms).