Grieķu valoda

Grieķu valoda; Ελληνικά
Valodu lieto:	Grieķija, Kipra, Albānija, Maķedonija, Turcija, Bulgārija, Rumānija, Itālija, Spānija, Armēnija, Gruzija, Ēģipte, Jordānija, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Ukraina, Krievija, Dienvidāfrika, Kazahstāna, Francija
Runātāju skaits:	no 17 līdz 25 miljoniem
Reitings:	52
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Grieķu valoda
Rakstība:	Grieķu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Grieķija; Kipra; Eiropas Savienība Minoritātes valoda:; Albānija; Itālija; Turcija
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	el
ISO 639-3:	ell
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Grieķu valoda ir Indo-eiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē. Grieķu alfabēts tiek lietots kopš 9. gs. p.m.ē. Grieķu literatūras vēsture ir apmēram 3000 gadus sena. Tā ir oficiālā valoda Grieķijā un Kiprā. Mūsdienās to runā 15 miljoni cilvēku Grieķijā, Kiprā, Bulgārijā, Albānijā, Turcijā, un plašajā grieķu diasporā kas izkaisīta pa visu pasauli. Pēc grieķu skaita, Melburna, Austrālijā ir trešā lielākā grieķu pilsēta pēc Atēnām un Salonikiem.

Kopš 1976. gada par oficiālo rakstību ir noteikts "demotikas" grieķu valodas variants, kas salīdzinājumā ar sengrieķu valodu ir daudz vienkāršāks, un daudz tuvāks sarunvalodai.

[izmainīt šo sadaļu] Valodas attīstības posmi

Daudzajos savas pastāvēšanas gadsimtos grieķu valoda ir mainījusies, un tās vēsture tiek sadalīta vairākos periodos.

Viduslaiku grieķu rakstība

Mikēnu grieķu valoda: Mikēnu civilizācijas laikā lietotā valoda, kuras raksībai kopš 1. gs. p.m.ē. izmantota (Linear B) rakstība.
Klasiskā grieķu valoda, ko sauc arī par antīko grieķu valodu. Tās dažādie dialekti bija Grieķijas civilizācijas arhaiskā un klasiskā perioda valoda. Tā tika plaši lietota Romas impērijā. Rietumeiropā klasisko grieķu valodu pārtrauca lietot pēc Romas impērijas sabrukuma, taču tā joprojām tika plaši lietota Bizantijas impērijā. Eiropā tā tika atkaliepazīstināta pēc Konstantinopoles krišanas, kad daudzi grieķi emigrēja uz Itāliju.
Hellēniskā grieķu valoda, ko sauc arī par koine grieķu valodu. Radās dažādajiem grieķu dialektiem un Atēnu dialektam saplūstot, kā rezultātā radās pirmais kopējais grieķu dialekts, kas laika gaitā kļuva par vienu no pasaules pirmajām starptautiskajām valodām. Aleksandra Lielā kareivji runāja koine, un pēc viņa karagājieniem koine tika lietota no Ēģiptes līdz Indijai. Vēlāk, kad romieši iekaroja Grieķiju, Romas impērijā izveidojās neoficiāla Grieķu un Latīņu valodu divvalodība. Arī kristiešu apustuļi lietoja koine savos sprediķos.
Viduslaiku grieķu valoda, ko sauc arī par Bizantijas grieķu valodu: hellēniskās grieķu valodas lietošanas turpinājums Bizantijas impērijas pastāvēšanas laikā, kā arī pēc tās sabrukuma 15. gadsimtā.
Jaungrieķu valoda: tās saknes meklējamas neatkarīgi no koine, un tās lietošana sākās jau Bizantijas periodā, ap 11. gadsimtu.