Jānis Balodis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ģenerāli. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Balodis
Jānis Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 20. februārī
Trikātas pagasts, Vidzemes guberņa, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1965. gada 8. augustā (84 gadi)
Saulkrasti, Latvijas PSR,
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Brāļi Francis Balodis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
ģenerālis
Dienesta laiks 1898. — 1920.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra armija
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras) u.c.
Cits darbs pēc demobilizācijas politiskā darbība
Jānis Balodis, Józef Beck, Rīga 1938

Jānis Balodis (1881. gada 20. februāris1965. gada 8. augusts) bija Latvijas armijas ģenerālis, Latvijas armijas virspavēlnieks (1919-1921), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam bija Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus tieslietu ministrs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā skolotāja un vēsturnieka Voldemāra Baloža ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija vēlākais arheologs Francis Balodis. 1898. gadā iestājās Krievijas impērijas kara dienestā, 1902. gadā pabeidza Viļņas karaskolu. Piedalījies Krievu-japāņu un Pirmajā pasaules karā kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. 1915. gada 20. februārī kritis vācu gūstā, kur atradās līdz 1918. gadam.

1918. gada novembrī atgriezies Latvijā.[1] Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī[nepieciešama atsauce] par instruktoru rezerves rotas priekšnieku.[2] 1919. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē par kopvedi (pulkvežleitnantu).[3] Pēc Oskara Kalpaka nāves, 21. martā iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri[4], vadījis to kaujās pie Ventas un Saldus. 21. martā paaugstināts par pulkvedi.

Karaspēkam augot, Balodi iecēla par Atsevišķās latviešu brigādes, bet vēlāk par Dienvidu grupas virspavēlnieku. Pēc latviešu bruņoto vienību reorganizēšanas 1919. gada jūlijā, Dienvidu grupu pārdēvēja par 1. Kurzemes kājnieku divīziju, un Balodi iecēla par tās komandieri. Balodis vadīja divīziju Latgales frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģenerāļa Sīmansona atcelšanas Balodi iecēla virspavēlnieka amatā. 1920. gada sākumā viņš tika paaugstināts par ģenerāli.

Pēc Brīvības cīņu beigām, 1920. gadā, dienestu atstāja. 1925. gadā tika ievēlēts Saeimā, kopš 1931. gada bija Kara ministrs. Piedalījās Ulmaņa organizētajā 1934. gada 15. maija apvērsumā, pēc kura turpināja pildīt Kara ministra pienākumus līdz 1940. gada aprīlim, kad viņa vietā tika iecelts Krišjānis Berķis.

Īsi pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 31. jūlijā deportēts uz Sizraņu Krievijā.[5] Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gadā internēts. Šajā statusā viņš ir līdz pat 1952. gadam, kad notiesāts uz 25 gadiem un kā "bīstams noziedznieks" nosūtīts uz PSRS VDM īpašo cietumu Vladimirā. Pēc Staļina nāves no apcietinājuma atbrīvots, 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Saulkrastos. 1965. gada 8. augustā, 84 gadu vecumā, Jānis Balodis aizgājis aizsaulē. Zemes klēpī guldīts I Meža kapos Rīgā. Jānis Balodis bija latviešu studentu korporācijas Ventonia goda filistrs.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Treijs, Rihards (2006). Latvijas ģenerāļi (1918—1940). Armijas ģenerāļi un štāba priekšnieki. Latvijas Vēstnesis. 53.-98. lpp. ISBN 9984-731-78-2.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Treijs, 2006, 58. lpp.
  2. Apsardzības Ministrijas Kancelejas pavēle Nr4 (parakstījis kancelejas priekšnieks P.Silenieks).
  3. Apsardzības ministra pavēle Nr.13.
  4. Apsardzības ministra pavēle Nr.21.
  5. Treijs, 2006, 98. lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dāvids Sīmansons
Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks
1919. gada 16. oktobris1921. gada 1. aprīlis
Pēctecis:
Mārtiņš Peniķis
(Latvijas armijas komandieris)
Priekštecis:
Eduards Laimiņš
Latvijas Republikas Kara ministrs
1931. gada 6. decembris1940. gada 5. aprīlis
Pēctecis:
Krišjānis Berķis