Kārlis Millers
Kārlis Millers (1844–1911) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, Cēsu reālskolas dibinātājs un vadītājs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1844. gada 15. decembrī Dobeles pagastā zemnieka ģimenē. Mācījās Bērzes muižas pagastskolā, Dobeles latviešu draudzes ķesterskolā (1858–1860) un Jelgavas ģimnāzijā (1861–1866). Studēja filoloģiju Tērbatas Universitātes Vēstures un klasiskās filoloģijas fakultātē (1866–1872), kur piedalījās Ata Kronvalda rīkotajos latviešu studentu vakaros. 1871. gadā publicēja aprakstu "Staburadze" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".
Strādāja par mājskolotāju Jaunpils pastorātā (1873–1875). Pēc Ata Kronvalda nāves bija Vecpiebalgas draudzes skolas augstākās klases skolotājs (1876–1892), līdztekus darbojās Vecpiebalgas Labdarības biedrībā.
Baltijas pārkrievošanas laikā 1892. gadā viņš Cēsīs nodibināja privātu sešklasīgu reālskolu ar mācībām krievu valodā, kuru vadīja līdz 1911. gadam.
Miris 1911. gada 10. decembrī Cēsīs, apglabāts pilsētas kapos.[1]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstīja periodikā par skolu lietām, latviešu valodu un mitoloģiju, vairākkārt par Ati Kronvaldu. 1898. gadā daļa viņa rakstu apkopota grāmatā "Rakstu krājums".