Karagājieni uz Zemgali

Karagājieni uz Zemgali var būt:

• Karagājiens uz Zemgali (1228) - notika pēc Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna iniciatīvas, lai atriebtos zemgaļu ķēniņam Viestardam par atteikšanos pieņemt kristīgo ticību;
• Karagājiens uz Zemgali (1250) - krustneši piespieda zemgaļus parakstīt miera līgumu, pēc kura 1251. gadā Zemgale tika sadalīta starp Rīgas bīskapu un Livonijas ordeni;
• Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) - karagājiens notika zemgaļu sacelšanās apspiešanai. Nespējot ieņemt Tērvetes pili, ordeņa mestrs nolēma uzcelt savu pili Dobes pilskalnā;
• Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264) - pēc sakāves ordeņa vadība nolēma uzcelt Mītavas pili pie Lielupes;
• Karagājiens uz Zemgali (1265) - karā pret zemgaļiem krustneši laupīja un dedzināja viņu ciemus un druvas, bet mājupceļā pie Jelgavas tika sakauti;
• Karagājieni uz Zemgali (1271) - ordeņa mestrs Valters organizēja trīs karagājienus pēc kārtas uz Zemgali un iekaroja Tērvetes, Mežotnes un Raktes pilskalnus, kur nometināja savus garnizonus.

Skatīt arī

• Zemgale