Klavieres

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pianīns
Flīģelis

Klavieres ir taustiņinstruments, kurā skaņas tiek radītas ar dažāda garuma stīgām. Tām ir būtiska nozīme klasiskajā mūzikā; lielākā daļa komponistu ir arī pianisti, viņi spēlē klavieres un bieži tās izmanto komponēšanai. Kaut gan klavieres nevar pārnēsāt un tās ir dārgas, tomēr to daudzpusība un visuresamība ir padarījusi tās par vienu no pasaulē visvairāk pazīstamajiem mūzikas instrumentiem. Klavieres plaši izmanto kā soloinstrumentu, dažādos kameransambļos un džeza grupās. Klavieres ir ļoti svarīgs palīglīdzeklis dažādu skaņdarbu iestudēšanai.

Ir divi izteikti klavieru veidi — pianīns un flīģelis. Pianīnam stīgas un rezonanses dēlis ir novietoti vertikāli, bet flīģelim tie ir horizontālā stāvoklī.[1] Pianīni visbiežāk tiek izmantoti mājas apstākļos, savukārt flīģeļi — klavierkoncertos.

Latviešu valodā vārds ‘klavieres’ ir ienācis no vācu valodas vārda Klavier.[1] Itāļu valodā klavieres sauc pianoforte. Vārdi piano un forte attiecīgi nozīmē ‘kluss’ un ‘skaļš’.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kas ir klavieru izgudrotājs. Bieži par to izgudrotāju uzskata itāļu mūzikas instrumentu izgatavotāju Bartolomeo Kristofori. Viņš pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā Florencē[2] (citos avotos Padujā). Klavieres nebija pirmais mūzikas instruments, kurām bija taustiņi. Klavesīnu uzskata par klavieru priekšteci. Senākās klavieres, kas ir saglabājušās, izgatavotas 1720. gados.[nepieciešama atsauce] 18. gadsimta vidū klavieres bija ieguvušas plašu popularitāti. 1860. gados mājas apstākļos arvien biežāk sāka izmantot pianīnus.[2] 1862. gadā klavierēm bija 16 toņiem, bet mūsdienās to skaits sasniedz 30.[2]

Klavieru uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klavierēm ir klaviatūra, kuru veido balti un melni taustiņi; atstatums starp tiem skaņas augstuma ziņā ir viens pustonis. Mūsdienu klavierēm kopējais taustiņu skaits ir 88, no kuriem 52 ir balti, bet atlikušie 36 — melni.

Klavierēs skaņu veido mazi āmurīši, kas, taustiņu vadīti, var uzsist pa kādu no rāmī nostiprinātajām stīgām, un ļauj mūziķim kontrolēt skaņas skaļumu, atkarībā no taustiņa nospiešanas ātruma.

Klaviermūzikā īpašu skaņu panāk, lietojot pedāļus. Parasti tie ir divi vai trīs. To nospiežot, no visām stīgām tiek noņemts skaņas slāpētājs, un tās var iesvārstīt blakus stīgas, radot dažādus virstoņus. Ar pedāļiem var arī klusināt skaņu.

Klavieru skaņošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klavieres vismaz reizi gadā ir jānoskaņo un jāregulē. Tās ir jāskaņo arī tad, ja klavieres netiek ilgstoši izmantotas, jo stīgas ir nospriegotas un ar laiku tāpat atskaņojas.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija.  151. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Piano (musical instrument) (angliski). britannica.com. Atjaunināts: 2014. gada 26. februārī.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: klavieres