Klavieres

Klavieres ir taustiņu un stīgu mūzikas instruments. Tām ir būtiska nozīme Rietumu klasiskajā mūzikā, lielākā daļa komponistu ir arī pianisti, viņi spēlē klavieres, un bieži tās izmanto komponēšanai. Kaut gan klavieres nevar pārnēsāt un ir dārgas, klavierēm ir daudzpusība un visuresamība ir padarījusi to par vienu no pasaules visvairāk pazīstami mūzikas instrumentu. Plaši izmanto klasisko un džezu mūziku solo izrādēs, ansambļu izmantošanu, kamermūziku un pavadījumu, klavieres ir ļoti populārs kā palīglīdzeklis komponēšanai un mēģinājumiem.

Klavieres izgudroja Bartolomeo Kristofori Florencē, Itālijā. Nav īsti skaidrs, kad tieši viņš uzbūvēja pirmās klavieres, bet Frankēzo Manuči savā dienasgrāmatā šo instrumentu piemin jau 1698. gadā. Senākie instrumenti, kas ir saglabājušies, ir izgatavoti 1720. gados.

Klavierēs skaņu veido mazi āmurīši, kas, taustiņu vadīti, var uzsist pa kādu no rāmī nostiprinātajām stīgām, un ļauj muzikantam kontrolēt nots skaļumu, atkarībā no taustiņa nospiešanas ātruma. Klavierēs ir baltie un melnie taustiņi. Vienu kopu no otras var atšķirt tā, ka viena kopa iesākas ar diviem blakus esošiem taustiņiem un turpinās kur ir triju taustiņu kopa līdz otrai divu taustiņu kopai. Itāļu valodā klavires sauc par pianoforte. Tulkojot vārdus piano un forte tie nozīmē kluss un skaļš.

Klavieru mūzikā īpašu skaņu panāk, pielietojot pedāli, kuru nospiežot, no visām stīgām tiek noņemts skaņas slāpētājs, un tās var iesvārstīt blakus stīgu spēlēšana, radot dažādus virstoņus.