Kristālrežģis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids. Kristālrežģus iedala atomu, jonu, metālu un molekulu kristālrežģos.[1] Dažādus vienas vielas kristālrežģa veidus sauc par kristālrežģa modifikācijām.[1] Vielas, kam ir dažādas kristālrežģa modifikācijas sauc par alotropiem, piemēram, ogleklim ir divi alotropi - grafīts un dimants.

Atomu kristālrežģis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grafīta (pa kreisi) un dimanta (pa labi) kristālrežģu salīdzinājums.

Atomu kristālrežģa mezglu punktos atrodas neitrāli lādēti[nepieciešama atsauce] atomi.

Grafītam un dimantam, kas ir oglekļa alotropi, ir atomu kristālrežģis.[1]

Jonu kristālrežģis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jonu kristālrežģa mezglu punktos atrodas joni, šāds kristālrežģis raksturīgs, piemēram, sāļiem, kuros ir jonu saite, to vidū, NaCl.

Metālu kristālrežģis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metālu kristālrežģi atšķiras no citiem kristālrežģu veidiem, jo to mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan pozitīvi metālu joni, un daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi. Šie elektroni ir kopīgi visiem metāla kristālrežģa joniem, šī iemesla pēc metālu kristālrežģos nav negatīvi lādētu jonu, bet tikai pozitīvi lādēti lādēti, jo jonam ir jāpiesaista papildus elektroni, lai tas būtu negatīvs, taču tos piesaistot tie vairs nebūtu kopīgi. Šos brīvos elektronus metālu kristālrežģos mēdz saukt arī par elektronu gāzi. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju.[2] Brīvo elektronu skaits nenosaka kušanas temperatūru.

Molekulu kristālrežģis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 K. Zommers, Ķīmijas rokasgrāmata, Rīga, Zvaigzne, 1981, "Cietās vielās daļiņas visbiežāk izvietotas tā, ka tās veido kristālrežģus, piemēram, atomu, jonu, metālu un molekulu kristālrežģus. Ķīmiskie elementi un to savienojumi var veidot dažādas formas jeb modifikācijas. Modifikāciju veidošanos nosaka noteikts atomu izvietojums kristālrežģī. (..) Oglekļa atomu telpiskais izvietojums dimanta kristālrežģī (atomu kristālrežģī. (..) Oglekļa atomu telpiskais izvietojums grafīta kristālrežģī (atomu kristālrežģī).
  2. "(..) metāli ir vienkāršas vielas, kam raksturīgs metālu kristālrežģis. Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan neitrāli atomi, gan pozitīvi metālu joni, jo daļa no metālu vērtības elektroniem brīvi pārvietojas pa metāla kristālrežģi. Šie elektroni ir kopīgi visiem metāla kristālrežģa joniem. Brīvos elektronus metālu kristālrežģos mēdz saukt arī par elektronu gāzi. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu elektrovadītspēju, siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas spēju." Metālu uzbūve, to mehāniskās un fizikālās īpašības (Google cache)