Lēcējzirnekļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lēcējzirnekļi
Parastais lecējzirneklis (Salticus scenicus)
Parastais lecējzirneklis (Salticus scenicus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Zirnekļveidīgie (Arachnida)
Kārta Zirnekļi (Araneae)
Apakškārta Augstākie zirnekļi (Araneomorphae)
Virsdzimta Salticoidea
Dzimta Lēcējzirnekļi (Salticidae)

Lēcējzirnekļi (Salticidae) ir zirnekļu dzimta, kas sastāv no vairāk kā 5000 sugām, kas padara to par lielāko zirnekļu dzimti (pieder vairāk kā 13% no visām zirnekļu sugām). Lēcējzirnekļiem ir labi attīstīta redze, ko viņi izmanto medībās. Viņi ir spējīgi tālu lekt un izmanto zirnekļa tīkla šķiedras, lai neveiksmīga lēciena gadījumā varētu pa to uzkāpt atpakaļ.

Dabiskā vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēcējzirnekļi dzīvo ļoti dažādās vidēs. Lielāka daļa no tiem mīt tropiskajos mežos, bet tos var atrast arī mērenos mežos, krūmājos, tuksnešos, un pat kalnos. Piemēram, Euophrys omnisuperstes var sastapt pat Everestā, 6700 metru augstumā. [1] Latvijā var bieži sastapt parasto lēcējzirnekli (Salticus scenicus). Tos var bieži redzēt uz sienām, kur viņi sildās saulē.

Redze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēcējzirnekļiem, ir labi attīstīta redze. Viņiem ir 8 acis, no kurām divas ir īpaši labi attīstītas un piešķir zirneklim binokulāro redzi, kas ļauj noteikt attālumu. Pārējās acis nav tik labi attīstītas, bet to izvietojums ļauj zirneklim uztvert objektus, kas atrodas viņam visapkārt, pat aizmugurē. Viņu acīs var būt līdz 4 gaismas uztverošo šūnu slāņi, katrs no kuriem absorbē konkrētu gaismas spektru. Galvenajām acu pārim ir laba izšķirtspēja, bet ļoti šaurs redzes leņķis. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka pārējās acis lēcējzirnekļi izmanto ne tikai navigācijai, bet arī upuru un citu zirnekļu identificēšanai. [2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēcējzirnekļi galvenokārt ir aktīvi dienas laikā. Viņiem ir labi attīstīta iekšēja hidrauliskā sistēma, kas nodrošina locekļu kustību ar hemolimfas spiediena izmaiņu. Šīs kustības mehānisms ļauj lēcējzirnekļiem lekt vairāku savu ķermeņa garumu attālumā. Kad lēcējzirneklis pārvietojas, un it īpaši pirms lēciena, viņš nostiprina zirnekļa tīkla diegu un gadījumā, ja viņš nokrīt, šīs diegs kalpo, kā nodrošinājums. Lēcējzirnekļi galvenokārt ir plēsoņas, bet pastāv arī zirnekļi, kuri barojas ar nektāru un putekšņiem (Bagheera kiplingi).[3]

Lēcējzirneklis medību laikā

Medīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no daudziem citiem zirnekļiem, lēcējzirnekļi ir aktīvi mednieki, tas nozīmē, ka viņi negaida, kamēr viņu medījums ielidos viņiem tīklā, bet paši dodas medībās. Medībās zirneklis paļaujas uz savu labi attīstīto redzi. Pēc medījuma atrašanas un identificēšanas, zirneklis novērtē attālumu līdz medījumam un zibenīgi ātri uzbrūk tam. Zirneklis var pamanīt medījumu no 20-60 cm attāluma. [4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]