Lidiskā skaņkārta

Vikipēdijas lapa
Lidiskā skaņkārta (Do)
Sastādošās skaņas
Do, Re, Mi, Fa, Sol, La, Si

Mūsdienu lidiskā skaņkārta ir septiņu toņu gamma, kas sastāv secīgi no trīs toņiem, pustoņa, vēl diviem toņiem un noslēdzoša pustoņa.

Mūsdienu mūzikā mažora popularitātes dēļ lidiskā skaņkārta tiek nereti raksturota kā gamma, kas sākas no mažora ceturtās pakāpes, vai arī kā mažora gamma ar paaugstinātu ceturto pakāpi.

Ievērojamas kompozīcijas, kas sarakstītas lidiskajā skaņkārtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džezs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikāņu džeza mūziķis Džordžs Rasels attīstīja lidiskās skaņkārtas izmantošanu džeza mūzikā. Viņa grāmata Lydian Chromatic Concept of Tonal Organization, kļuva ļoti ietekmīga džeza pasaulē, iedvesmojot tādus mūziķus kā Mailss Deiviss, Džons Koltreins un Ornets Kolmens.[1]

Tautas mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daudzas poļu tautasdziesmas, ieskaitot mazurku, ir sarakstītas lidiskajā skaņkārtā. Gammu, kas sastāv no pirmajām sešām lidiskās skaņkārtas notīm, dažkārt dēvē par "poļu skaņkārtu".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]