Mijindukcija

Mijindukcija jeb savstarpējā indukcija ir elektrodzinējspēka (EDS) rašanās vienā kontūrā, kad mainās strāvas stiprums citā kontūrā. Tas ir elektromagnētiskās indukcijas īpašs gadījums. Mijindukcija ir iespējama tad, ja kontūrs aptver daļu no cita kontūra strāvas radītās magnētiskās plūsmas.

Divu kontūru sasaisti raksturo sapārotības koeficients, kas parāda, kāda daļa no viena kontūra plūsmas šķērso otru kontūru.^[1]

Ja kontūrs 1 aptver kontūrā 2 plūstošās strāvas I₂ radīto pilno magnētisko plūsmu Ψ_m1:

$\Psi _{m_{1}}=M_{12}I_{2}$ ,

tad kontūrs 2 aptver kontūrā 1 plūstošās strāvas I₁ radīto pilno magnētisko plūsmu Ψ_m2:

$\Psi _{m_{2}}=M_{21}I_{1}$ ,

kur $M_{12}=M_{21}=M$ ir mijinduktivitāte.

Diviem gariem solenoīdiem, kas uztīti viens virs otra uz kopīgas serdes, kā arī diviem tinumiem, kas uztīti uz noslēgtas feromagnētiķa serdes,^[2]

$M={\frac {\mu _{0}\mu N_{1}N_{2}S}{l}}$ ,

kur μ₀ ir magnētiskā konstante, μ ir vides magnētiskā caurlaidība, N₁ un N₂ ir tinumu vijumu skaits, S ir serdes šķērsgriezuma laukums, l ir tinumu garums.

Kontūrā 2 inducēto EDS nosaka izteiksme

${\mathcal {E}}_{2}=-{\operatorname {d} \!\Psi _{m_{2}} \over \operatorname {d} \!t}$ .

Līdzīgi kontūram 1:

${\mathcal {E}}_{1}=-{\operatorname {d} \!\Psi _{m_{1}} \over \operatorname {d} \!t}$ .

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Neil Strorey. Electronics: A Systems Approach (6. izd.). Pearson, 2017. 95. lpp. ISBN 978-1-292-11406-4.
↑ A. Valters, A. Apinis, M. Ogriņš, A. Danebergs, Dz. Lūsis, A. Okmanis, J. Čudars. Fizika. Zvaigzne, 1992. 373. lpp. ISBN 5-405-00110-4.