Molekulārā kulinārija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena no molekulārās kulinārijas tehnikām ir šķidrumu, piemēram, sulu formas mainīšana.

Molekulārā kulinārija jeb molekulārā gastronomija, arī molekulārā virtuve ir pārtikas zinātnes novirziens, kurā pēta fiziskos un ķīmiskos procesus, kas pagatavošanas laikā noris ēdienos un to sastāvdaļās, kā arī to, kā ar tiem var manipulēt, mainot ēdiena krāsu, formu, tekstūru, garšu un citas īpašības.

Jēdzienu "molekulārā gastronomija" 1988. gadā ieviesa Oksfordas universitātes fiziķis Mikloss Kurti un franču INRA ķīmiķis Ervē Tiss.[1] Tomēr ir tādi ar jomu saistīti šefpavāri, kas nepieņem šo apzīmējumu, priekšroku dodot tādiem nosaukumiem kā "kulinārā fizika" vai "eksperimentālā virtuve".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]