Ohaio

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ohaio
Ohio
—  ASV štats  —
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Flag of Ohaio
Karogs
Official seal of Ohaio
Zīmogs
Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All
Moto: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
Ohaio atrašanās vieta ASV
Ohaio atrašanās vieta ASV
Administratīvais centrs Kolumbusa
Lielākā pilsēta Klīvlenda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Administrācija
 - Gubernators Džons Kasičs
Platība 
 - Kopējā 116 096 km²
 - Sauszeme 105 996 km²
 - Ūdens 10 100 km²  8.7%
Augstākais punkts Kempbela paugurs  472 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - Kopā 11 544 951
 - Blīvums 99,4/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 86 27%
melnie — 12 66%
 - Reliģijas protestanti — 61%
katoļi — 24%
nereliģiozi — 8%
Laika josla UTC (UTC-5)
 - Vasaras laiks (DST) UTC (UTC-4)
Mājaslapa: www.ohio.gov

Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2011. gada janvāra štata gubernators ir Džons Kasičs.

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriemĒri ezeru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktā Bebru karu (Beaver Wars) rezultātā, vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākas desmitgades bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu kara rezultātā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (17851795), kura rezultātā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga pilnvērtīgā bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.