Peļķe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peļķe uz lauku ceļa
Peļķe mežā

Peļķe - neliels šķidruma (parasti ūdens) uzkrājums uz Zemes virsas vai arī uz ceļiem, trotuāriem, lieliem priekšmetiem u.c. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam. Ūdens peļķē saglabājas tikmēr, kamēr tas iesūcas zemē vai iztvaiko. Tomēr ir arī peļķes, kuras ir pastāvīgas un atrodas ielejās, kur nav noteces. Peļķes izmēri var būt ļoti dažādi - no dažiem centimetriem līdz desmitiem metru diametrā.

Peļķes uz ielām un ceļiem rada grūtības gājēju un transporta kustībai, tāpēc ceļu būves kompānijas cenšas pēc iespējas izlīdzināt visus nelīdzenumus asfaltā vai noasfaltēt ceļu. Arī zālājos pacēlumus un pazeminājumus cilvēki cenšas izlīdzināt, tomēr mazi bērni peļķēs labprāt spēlējas un izklaidējas.

Peļķe ir pati mazākā ūdenskrātuve, tā ir mazāka par ezeru un mākslīgu ūdenskrātuvi. Peļķēm ir liela nozīme dzīvniekiem, kuri tās var izmantot kā peldvietu, var dzert ūdeni. Kukaiņiem peļķes ir patīkamas lielā mitruma dēļ, tur ir vēsāks un ir ūdens. Daži putni peļķes slapjo mālu izmanto savas ligzdas vīšanai. Daudzi dzīvnieki, piemēram, mežacūkas dzer ūdeni no peļķes, ja tuvumā nav ne upju, ne ezeru.