Pentaprizma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pentaprizma.

Pentaprizma ir prizma ar piecām sānu skaldnēm gaismas staru novirzīšanai par 90°. Gaismas stari prizmā atstarojas divkārt, panākot gaismas novirzīšanu taisnā leņķī un to neapvēršot, kā to darītu normāla taisnleņķa prizma vai spogulis.

Gaismas atstarošanās pentaprizmas iekšienē nav pilnā iekšējā atstarošanās, jo gaismas staru slīpums atstarošanās vietās ir mazāks par pilnai iekšējai atstarošanai nepiecieciešamo. Tā vietā divas prizmas sānu skaldnes ir apstrādātas lai veidotu spoguļvirsmas. Skaldnes, pa kurām gaisma ienāk un iziet, mēdz tikt speciāli apstrādātas, lai atstarošanos no tām samazinātu. Piektā sānu skaldne optiski netiek izmantota.

Jumta pentaprizma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jumta pentaprizma ir pentaprizmas variants, ko parasti izmanto spoguļkameras skatu meklētājā. Šajā gadījumā prizmai attēls ir jāapvērš horizontāli. Tas tiek panākts, vienu normālas pentaprizmas atstarojošo virsmu aizvietojot ar jumtu—divām papildus virsmām, novietotām 90° leņķī vienai pret otru.

Pentaprizmas mērniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērniecībā izmantota dubulta pentaprizma.

Mērniecībā, piemēram, būvdarbos, dubulta pentaprizma (divas pentaprizmas novietotas viena uz otras) un svērtenis tiek lietoti lai noteiktu tainus leņķus.