Personu apliecinošs dokuments

Vikipēdijas lapa
Elektroniskā identifikācijas karte (eID)

Personu apliecinošs dokuments ir valsts iestādes izsniegts oficiāls dokuments, kas apliecina personas identitāti un parasti satur informāciju par personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, fotogrāfiju un dažkārt arī citus datus, piemēram, parakstu vai pirkstu nospiedumus.

Personu apliecinošs dokuments ļauj identificēt personu dažādās procedūrās un darījumos, piemēram, dokumentu noformēšanā, atverot bankas kontus, saņemot medicīnas pakalpojumus, ceļojot uz ārzemēm, balsojot un citos gadījumos.

Personu apliecinošu dokumentu piemēri ir pase vai elektroniskā identifikācijas karte (eID).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]