Polārzvaigzne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Polārzvaigznes sistēma.

Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α ir trīskāršā zvaigžņu sistēma. Tās galvenā komponente Polārzvaigzne A ir cefeīdas tipa F7Ib spektra klases dzeltenais pārmilzis. Polārzvaigzne A ir vairāk nekā 2000 reižu spožāka par Sauli. Apmēram 2400 astronomisko vienību (av) attālumā ap to riņķo Polārzvaigzne B, kura ir F3 klases dzeltenais punduris ar masu 1,4 Saules masas (sm). Trešā komponente Ab atrodas tik tuvu spožajai Polārzvaigznei A (17 av), ka to izdevās saskatīt tikai ar Hubble kosmisko teleskopu. Tā arī izrādījās dzeltenais punduris - spektra klase F7, masa - ap 1,1 sm. Sistēma atrodas ap 430 gaismas gadu (132 parseku) attālumā no Saules.

Novērojumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polārzvaigznes atrašana debesīs.

Mūsdienās ziemeļu virzienu var noteikt vadoties pēc Polārzvaigznes, jo tā atrodas tuvu debess ziemeļpolam, bet tās augstums virs horizonta ir aptuveni vienāds ar novērotāja vietas ģeogrāfisko platumu. Precesijas dēļ Polārzvaigznes polārdistance mainās - par orientieri to varēja sākt izmantot tikai ap 1100. gadu, 2100. gadā tā rādīs precīzi uz ziemeļiem, bet pēc 3200. gada par polārzvaigzni varēs saukt Cefeja γ Alraju. Vēl jāatzīmē, ka Viljamam Heršelam jau 1780. gadā izdevās ieraudzīt Polārzvaigzni B. To, ka Polārzvaigznes sistēmā ir arī trešā komponente, izmantojot spektrālanalīzi, noskaidroja 1929. gadā, bet to nofotografēt izdevās tikai 2006. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]