Programmatūras verifikācija un validācija

Vikipēdijas lapa

Programmatūras verifikācija un validācija ir divi atšķirīgi procesi, kas saistīti ar programmatūras kvalitātes testēšanu.[1]

Definīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Verifikācija ir process, kurš tiek veikts visa produkta dzīves cikla laikā, lai pārliecinātos par dažādu programmas izstrādes starpproduktu atbilstību izvirzītajām prasībām. Šajā procesā tiek mēģināts atbildēt uz jautājumu: “Vai izstrāde norit pareizi?”. Šeit tiek noskaidrots vai prasības produktam ir formulētas un realizētas pareizi. Verifikācijas procesos parasti ietilpst dažādu dokumentu, plānu, koda, prasību un specifikācijas pārbaudes, analīzes, inspekcijas un apskates. Validācija turpretī ir process, kurš tiek veikts tikai tad, kad produkts ir izstrādes beigu posmā. Šajā procesā tiek mēģināts atbildēt uz jautājumu: “Vai izstrādātie produkti dara to, kas bija prasīts?”. Tiek noskaidrots vai produkts atbilst izvirzītajām prasībām.[1]

Boehm atšķirību starp programmatūras verifikāciju un programmatūras validāciju izsaka šādi:[2]

  • Verifikācija: Vai mēs būvējam produktu pareizi?
  • Validācija: Vai mēs būvējam pareizo produktu?

Programmatūras validēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmatūras validēšana ir informācijas sistēmas pārbaude, kas apliecina, ka sistēma izveidota pareizi un ka tā atbilst sākotnējo prasību funkcionālai specifikācijai.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «E-studijas Latvijas Universitātē: Testēšanas jēdziens». estudijas.lu.lv. Skatīts: 2023-08-02.
  2. Pham, H. Software Reliability. John Wiley & Sons, Inc, 1999. 567. lpp. ISBN 9813083840.
  3. «programmatūras validēšana | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-08-02.