Romas klubs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Romas klubs ir 1968. gadā izveidota starptautiska nekomerciāla organizācija, kura apvieno zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus, juristus un uzņēmējus no vairāk kā 30 valstīm. Kluba mērķis — izvērtēt stāvokli ekonomikā, ekoloģijā, demogrāfijā un citās jomās, kā arī futuroloģiski noteikt nākotnes perspektīvas. Kluba dalībnieki, ņemot vērā tādus faktorus kā pasaules iedzīvotāju demogrāfiskos rādītājus, dabas resursus, kapitālieguldījumus, neatjaunojamo resursu izmantošanu, vides piesārņojumu un pārtikas preču ražošanu - izmantojot matemātisko modelēšanu, globālo pieeju un daudzfaktoru sistēmanalīzi, - mēģina izveidot pasaules plānošanas principus, modelēt attīstības iespējamās alternatīvas un dot valdībām rekomendācijas problēmu risināšanai. Savos ziņojumos klubs mēģināja dot visaptverošas prognozes. Kopš XX gs. 80. gadu sākuma Romas klubs sašaurinājis pētījuma priekšmetu un pārorientējies uz reģionālu, pat atsevišķu valstu pretrunu un to pārvarēšanas ceļu analīzes, pie konkrētu, sabiedrībai nozīmīgu parādību un to attīstības rezultātu izpētes.

Kluba izveidošanas iniciators bija itāliešu rūpnieks Aurelio Pečei (Aurelio Peccei, 1908.—1984.), «Fiat» firmas valdes loceklis.

Pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo ziņojumu „Izaugsmes robežas” (Limits to Growth) 1970. gadā izveidoja Dr. D.Medouza (Masačūsetas tehnoloģiskais iznstitūts) vadītā pētnieku grupa. Ar datoru tika „izspēlēti” iespējamie pasaules attīstības varianti. Secinājumi nebija iepriecinoši: mūsdienu civilizācijai pastāv izaugsmes limiti, kurus nosaka pati daba un cilvēkiem, ja viņi grib izdzīvot, ir jādomā par to robežu, aiz kuras sākas neparedzamas sekas. D.Medouzs piedāvā: regulēt un stabilizēt apdzīvotības līmeni un kapitāla izaugsmi, nodrošināt nepieciešamās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, resursu patēriņu un ekoloģiskās situācijas līdzsvarošanu. 1972. gadā pētījumu rezultati tika izdoti grāmatā "Aiz izaugsmes robežām".[1][2]

Otrajā ziņojumā „Cilvēce krustcelēs” 1974. gadā - izmantoja jaunu, sarežģītu sistēmu analīzes un skaitliskās novērtēšanas metodiku, ko izveidojis Mesarovičs (Klivlenda, ASV), - tika secināts, ka saglabājoties pašreizējām pasaules attīstības tendencēm, neizbēgami kļūs reģionāli konflikti, kuri notiek agrāk, nekā to paredzēja pirmais ziņojums. Uzsvērts, ka izdzīvošanas stratēģija nav globālā līdzsvara sasniegšana, bet pāreja uz organisku (ierobežotu) izaugsmi, t.i., dažādu pasaules sistēmas daļu diferencētu attīstību.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ozoliņa Ž. Pasaules globālās attīstības doktrīnas: Metod. Izstrādne. - Rīga, 1991.