Saspiestā gaisa automobilis

Kompresētā gaisa transportlīdzekḷi ir transportlīdzekḷi kuru dzinēji darbojās uz saspiestu gaisu.

Kompresētā gaisa automobiḷi kā arī traktortehnika, vilcēji un dažādi citi transporta veidi ir aprīkoti tā, ka spēj darboties uz kompresētu gaisu. 300 litri gaisa, kas saspiesti līdz 150-200 atmosfērām un atrodās sašķidrinātā stāvoklī, satur 12 līdz 16 kilovatiem enerģijas ekvivalenta. Tata motor Indijas autoražotājs 2008. gada vasarā plāno sākt ražot kompresēta gaisa vieglos automobiḷus, kuri ar vienu uzpildi spēšot nobraukt 200 kilometrus un maksimālo ātrumu sola 105-110 kilometriem stundā.

Specifikācija

Priekšrocības

Ir drošs ekspluatācijā. "Degviela" nav uzliesmojoša. Ja ir uzpildes stacijās iepriekš sagatavoti lielāki baloni ar jau iepriekš sašķidrinātu gaisu, tad uzpilde aizņem tikai ap 3 minūtēm. Pastāv arī iespēja nakts laikā "uzpildīties", pieslēdzoties pie mājas elektrības tīkla, griežot ar iebūvētu elektromotora palīdzību motoru pretējā virzienā. Tiesa, tāda veida uzpilde prasīs 4-5 stundas un izstrādās ātrāk motora resursus. Vēl domājams, ka lieki ir piebilst to, ka pārsvarā gaiss lielajās uzpildes stacijās visticamāk tiks komprersēts un sašķidrināts, nakts laikā izmantojot lētāko nakts elektroenerģijas tarifu, tā pozitīvi izregulējot elektoenerģijas diennakts cikliskumu (maksimumu slodzes).
Atšķirībā no standarta akumulatoriem elektromobiļiem, kurus pagaidām rekomendē ik pēc 3 gadiem nomainīt, dažkārt nereti sastāda pusi no jaunā automobiḷa cenas, kompresētā gaisa automobiḷiem gaisa baloni ir stipri lētāki un praktiski mūžīgi. Vēl jāņem vērā, ka pašreiz pieejamo 100 procentu akumulatoru uzlāde varētu aizņemt vairāk kā 4 stundas.
Standarta cena šāda kompresētā gaisa automobiḷiem pēc konstruktora Negrē un Tata motors aplēsēm tiek solīta zemāka pat par līdzvērtīga benzīna dzinēja automobili.
Atšķirībā no iekšdedzes dzinēja kuram eļļa jāmaina ir ik pēc 10 000 kilometriem kompresētā gaisa dzinējiem motora eļļu ir jāmaina tikai ik pēc 50 000 kilometriem. Tas tiek skaidrots ar to, ka kompresētā gaisa dzinēja "degkamerā" nenotiek degšanas process un līdz ar to neveidojās sārņi un dažādi izdedži, kas veicina motora nodilumu.
Ir pat doma pie izpūtēja kompresētā gaisa automobiḷiem pielikt tādu klusinātāju, kas pildītu vienlaicīgi arī filtra funkciju, kā rezultātā kompresētā gaisa automobilis daļēji pat attīrītu gaisu, ko iekšdedzes dzinēji piesārņo.
Toties visnopietnākā, un iespaidīgākā motivācija, kas runā par labu kompresētā gaisa automobiḷiem ir ekspuatācijas izmaksas. Kompresētu un sašķdrinātu gaisu Latvijā vēl netirgo, bet sarēķinot elektrības cenas, pierēķinot kompresēšanas izmaksas un uzturēšanas izmsksas, pēc aptuveniem aprēķiniem uz 100 kilometriem būtu jātērē aptuveni 2,5 lati. Benzīna dzinējam izmaksas uz 100 kilometriem ar līdzvērtīgu masu un dzinēju ir vidēji aptuveni 5 lati. Cenas ir ņemtas uz 2008 gada aprīli. Bet vēsturiskie novērojumi nepārprotami rāda, ka starpība starp benzīna un elektrības cenām tikai palielinās.

Trūkumi

Salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju, ir stipri mazāks nobraukums ar vienu uzpildes reizi. Ja salīdzina cik var nobraukt ar vienu litru bendzīna, tad gaisa dzinējam starpība ir aptuveni 1 pret 15. Viena litra benzīna vieta līdzvērtīgam patēriņam ar gaisu vajadzēs patērēt aptuveni 15 litrus sašķidrināta gaisa, kas ir saspiests līdz 150-200 atmosfērām.
Ja kompresētā gaisa automobiļa specifikācija būs paredzēta lielu attālumu veikšanai ar vienreizēju uzpildi, tad varētu stāties spēkā kravas masas ierobežojumi un netiek pat izslēgts, ka varētu ar pilnām gaisa tvertnēm tikt ierobežots pasažieru skaits.
Varētu par mīnusu uzskatīt motora mazo jaudu 105-110 kilomeru stundā maksimālo ātrumu pēc Tata motor teiktā, bet neviens jau neaizliedz konstruēt un iebūvēt nākamajos modeḷos lielāka tilpuma motorus. Tiesa lielāki motori varētu palielināt gaisa patēriņu un līdz ar to tad arī mazāku nobraukumu ar vienu uzpildes reizi. Pastāv arī iespēja uzstādīt gaisa pneimatiskos dzinējus. Pašreiz biežāk tādi motoriņi ir sastopami autoservisos. Pneimatisko dzinēju specifika ir tāda, ka tie darbojas ar maksimālu spēku pie jebkura griezes momenta, un nav jāizmanto ātrumkārba, kas palielina gaisa ekonomiju aptuveni par 10 procentiem. Turklāt pneimatiskie dzinēji, salīdzinot ar iekšdedzes dzinējiem, ir salīdzinoši nelieli, un sver mazāk par 10 kilogramiem.
Gaisam kas saspiests līdz 150 - 200 atmosfērām izplūstot cauri motora virzuļiem un retinoties notiek tā strauja atdzišana līdz mīnus 40 grādiem, kas saldē motoru draudot tam apsalt. Klimatiskajos apstākļos kur ir zemas gaisa temperatūras, tā ir problēma, kas ļoti sarežģī, un apgrūtina motora darbību. Lai tādos apstākļos motors varētu darboties, tas ir nepārtraukti jāuzsilda, lai nerastos apledojumi. Toties siltos klimatiskajos apstākļos tas ir liels pluss, jo var nodrošināt gaisa kondicionēšanu automašīnas salonā pazeminot gaisa temperatūru salonā.

Izplūdes gāzes

100 procentīgam gaisa dzinējam ir 0 procentu kaitīgo izmešu. Izņēmums ir kompresētētā gaisa hibrīdzinēji.

Kopmpresētā gaisa hibrīdzinēji

Pastāv arī kopmpresētā gaisa hibrīdzinēji. Tā kā kompresētā gaisa dzinēji principā var būt arī līdzīgi iekšdedzes dzinējiem, tad pastāv iespēja tos kombinēt kā gaisa un iekšdedzes dzinēju hibrīdu.

Darbības princips

Kopmpresētā gaisa hibrīdzinēju princips ir diezgan līdzīgs iekšdedzes dzinējam kaut arī pastāv atšķirības. Izņēmums ir pneimatiskie dzinēji kuru dzinēju darbības princips ir citādāks. Bet pamatā tāpat kā iekšdedzes dzinējiem kopmpresētā gaisa hibrīdzinējiem tiek padota degviela degkamerā. Tā kā dzinējs jau darbojas ar kompresētu gaisu, kas plūst caur to, tad degviela tiek padota nelielos daudzumos, tā iegūstot 50 procentu degvielas ekonomiju.

Ārējās saites

Nākotnes automobilis (angliski)