Iekšdedzes dzinējs
Vikipēdijas raksts
 |
Iemesls: Enciklopēdiskais stils, atsauces, avoti Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Iekšdedzes dzinējos notiek siltuma enerģijas pārvērsānas process mehāniskajā enerģijā.Šis process notiek iekšpus cilindriem. Dzinējs sastāv no šādiem pamatmehānismiem:
- Kloķa-klaņa mehānisma, taisnvirziena kustības pārvarēšanai griešanās kustībā. Šajā mehānismā ietilpst; virzulis ar gredzeniem, klanis,virzuļa pirksts, kloķa vārpsta,spara rats,cilindrs un karteris.
- Gāzu sadales mehānisma,gāzu maisījuma pievadīšanai cilindriem un sadegšanas gāzu izvadīšani no cilindra.Šis mehānisms sastāv no vārstiem,bīdītājiem,atsperēm,sadales vārpstas,sadales zobratiem.Dzinēju darbību nodrošina vairākas ierīces,kuras izveido eļļošanas sistēmu, degvielas piegādes sistēmu un aizdedzināšanās sistēmu.
Ceļu ko virzulis noiet no visaugstākā līdz viszemākam stāvoklim, sauc par virzuļa gājienu.Virzuļa galējos stāvokļus sauc par sastinguma stāvokļiem - augšējo un apakšējo. Cilindra telpu starp augšējo un apakšējo sastinguma stāvokli sauc par cilindra darba tilpumu. Lai dzinējs darbotos, nepieciešams;dzinēja cilindrā ievadīt gāzes maisījumu, to saspiest, aizdedzināt un atbrīvot cilindru no sadegšanas produktiem. Procesus, kas atkārtojas noteiktā kārtībā, visus kopā sauc par darba ciklu. Darba cikla daļu, kas norisinās vienā gājienā,sauc par taktu.
Atkarībā no tā, ar cik kloķa vārpstas apgriezieniem noslēdzas pilns darba cikls, dzinējus iedala dvtaktu un četrtaktu dzinējos.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Četrtaktu dzinējs
Par četrtaktu dzinēju to sauc tādēļ, ka tā darbība tiek sadalīta četrās daļās - četrās taktīs.
Tā darbība noris divos pilnos kloķvārpstas apgriezienos (720 grādi), jo darba gājiens noris tikai katra otrā kloķvārpstas apgriezienā. Dzinējs sastāv no cilindra, kloķvārpstas, virzuļa, klaņa (tas savieno kloķvārpstu ar virzuli) vārstiem (diviem vai četriem) un aizdedzes sveces, kas aizdedzina degmaisījumu.
Par degvielu tiek izmantos benzīns vai dīzeļdegviela.
1893. gadā Rūdolfs Dīzels patentē dīzeļa motoru.
Četrtaktu dzinējus uzstāda automašīnām, motocikliem, un citiem pārvietošanās līdzekļiem un citām ierīcēm.
[izmainīt šo sadaļu] Četrtaktu dzinēju darbība
- 1. takts - ieplūde. Ieplūdes takts sākumā īpašs sadalīšanas mehānisms atver ieplūdes vārstu. Cilindra telpa nonāk sakarā ar karburatoru, kurā no benzīna tvaiku un gaisa sajaukšanās rodas darba maisijums jeb gazes maisījums. Virzulim pārvietojoties uz leju, cilindā rodas retināta telpa, kur spiediens zemāks par atmosfētas spiedienu, tādēļ arī cilindrā no karburatora tiek iesūkts gāzes maisījums tik ilgi,kamēr virzulis būs nonācis lūdz apakšjam sastinguma stāvoklim. Iesūkšanas takta beigās vārsts, atsperes iedarbināts, noslēdz spraugu, kas savieno cilindru ar karburatoru.
- 2. takts - saspiešana jeb kompresija.Virzulim pārvietojoties uz augšu pie noslēgtiem vārstiem, gāzes maisījums tiek saspiests, un līdz ar to ceļas temperatūra un spiediens. Kompresijas takts izbeidzas, kad virzulis sasniedzis augšējo sastinguma stāvokli.
- 3. takts - darba takts. Virzulim tuvojoties augšējam sastinguma punktam, starp cilindrā ieskrūvētās aizdedzināšanas sveces elektrodiem pārlec elektriska dzirkstele un aizdedzina saspiesto gāzu maisījumu. Maisījuma sadegšanas rezultātā temperatūra un spiediens cilindra iekšpusē stipri pieaug un spiež virzuli uz leju.
- 4. takts - izplūde. Virzulis virzās uz augšu, atveras izplūdes vārsts un sadegšanas gāzes tiek izvadītas pa izplūdes kanāliem.
- Motora darba cikls
[izmainīt šo sadaļu] Četrtatktu dzinēju eļļošanas sistēmas
- Eļļošana ar izšķaidīšanu- eļļošana notiek ar izšķaidīšanu. Spara rati izšķaida eļļu, kas ielieta karterī līdz zināmam līmenim. Pateicoties gaisa cirkulācijai karterī un klaņa straujai kustībai, eļļa tiek sašķaidīta sīkās daļiņās un pārvēršas eļļainā miglā, kas eļļo detaļas berzes virsmas.
- Eļļošana zem spiediena- eļļošana notiek zem spiediena, kad eļļu pa īpašiem kanāliem un caurulēm pievada berzes virsmām.
- Jauktā eļļošanas sistēma- eļļošana, kur daļa no berzes virsmām tiek eļļotas zem spiediena, bet daļa - ar izšķaidīšanu. So eļļošanu sistēmu izmanto motociklu dzinēju eļļošanā.
[izmainīt šo sadaļu] Divtaktu dzinējs
[izmainīt šo sadaļu] Divtaktu dzinēja darbība
- 1 takts - Sadegušā degmaisījuma izplūde un jauna degmaisījuma ieplūde cilindrā no kartera (karterī ir ievietota kloķvārpsta)
- 2 takts - Darba gājiens (degmaisījuma sadegšana cilindrā) un jauna degmaisījuma ieplūde karterī.
[izmainīt šo sadaļu] Divtaktu dzinēju konstrukciju īpatnības
{main|Divtaktu dzinēju konstrukciju īpatnības}} Divtaktu dzinēji pēc savas konstrukcijas ievērojami atšķiras no četrtaktu dzinējiem. Divtaktu dzinēja viss darbs gājiens(iesūkšana, kompresija, darba gājiens,un sadegšanas gāzu izgrūšana) notiek kloķa varpstas viena apgrieziena laikā.
- Divtaktu dzinējiem nav vārsti un sadalīšanās mehānisma. Vārstu uzdevumu izpilda virzulis, kas savos dažādajos stāvokļos pārsedz cilindra spraugas.Gāzes maisījums tiek iesūkts nevis sadegšanas kamerā, bet dzinēja karterī, no kurienes maisījums,zem spiediena, ko rada virzulis,pa īpašām spraugām nokļūst cilindrā.
- Divtaktu dzinēju otra īpatnība ir vienkāršība lietošanā un kopšanā, tādēļ tas ir neapšaubāmi daudz vieglāk apgūstams nekā četrtaktu dzinējs.
- Divtaktu dzinēja trešā īpatnība ir tā griezes spēka lielāka vienmērība, salīdzinot ar četrtaktu dzinēju. Sī vienmerība sevišķi izpaužas pie maziem apgriezieniem, jo uz katru vārpstas apgriezienu iznāk viens darba gājiens.
[izmainīt šo sadaļu] Divtaktu dzinēja eļļošana
Divtaktu dzinēju eļļošana pavisam vienkārša: degvielai piejauc zināmu daudzumu motoreļļas. Eļļa, kas kopā ar degvielu nokļūst dzinēja karterī, nogulstas uz kartera sienām,uz gultņiem, uz cilindra un virzuļa sienām.
Pirmais divtaktu dzinējs bija darbināms ar gāzi un to izgudroja Etjēns Lenuārs (Etienne Lenoir) 1860. gadā.
