Sirēnas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sirēnas
Sirenia (Illiger, 1811)
Vestindijas lamantīns (Trichechus manatus)
Vestindijas lamantīns (Trichechus manatus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase Placentāļi (Eutheria)
Augstākā kārta Āfrikas placentāļi (Afrotheria)
Virskārta Āfrikas nagaiņi (Paenungulata)
Kārta Sirēnas (Sirenia)

Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām. Sirēnu kārtā mūsdienās dzīvojošas ir tikai divas ģintis no divām dažādām dzimtām: jūrasgovis (Dugong) un lamantīni (Trichechus). Bieži sirēnas kopumā sauc par jūrasgovīm. Lamantīni no jūrasgovīm atšķiras ar galvaskausa un astes formu.

Lielākā daļa sirēnu ir aizvēsturiski dzīvnieki, un ziņas par tiem ir iegūtas no fosīlijām. Sirēnu kārta radās pirms 50 miljoniem gadu eocēnā. Tomēr Stellera jūrasgovs (Hydrodamalis gigas), kas pieder jūrasgovju dzimtai (Dugongidae), izmira ne tik sen, 18. gadsimtā. Sirēnas ir ūdens dzīvnieki, tās dzīvo gan saldūdens tilpēs, kā slapjos purvos, upēs, upju grīvās, pārplūdušās zemienēs, gan seklajās jūras piekrastēs.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasgovs (Dugong dugon) vārtās Sarkanās jūras seklumā pie Ēģiptes krastiem

Sirēnas ir labi piemērojušās dzīvei ūdenī. Priekškājas ir pārveidojušās par rokām, ar kurām sirēnas sevi stūrē zem ūdens. Aste līdzīga zivs astei tikai novietota horizontālā plaknē un darbojas kā airis, ar to sirēnas sevi stumj uz priekšu. Bet pakaļkājas ir kļuvuši par rudimentāriem veidojumiem, kuru kauli peld nepievienoti mugurkaulam dziļi muskuļu slānī. Sirēnu ārējā forma ir vārpstveida, labi piemērota peldēšanai. Lai arī tās izskatās resnas, sirēnas ir ļoti muskuļotas. Galvaskausa forma ir piemērojusies tam, lai sirēnām būtu viegli pabāzt purnu laukā no ūdens un ieelpot gaisu. Skeleta uzbūve ir spēcīga, lai saturētu smago un biezo zemādas tauku slāni. Tām ir tikai daži zobu, tomēr lamantīniem zobi ataug no jauna līdzko vecie ir izkrituši. Sirēnām ir 2 piena dziedzeri, kas atrodas pie priekškājām, tāpat kā zilonim. Zilonis ir sirēnu tuvākais radinieks, kā arī mazais klinšu damans.[1][2]

Sirēnu plaušas ir saplacinātas, toties stiepjas gar visu mugurkaulu.[3] Izmantojot garās plaušas, sirēnas spēj pacelties kā pludiņi vai nogrimt, ar gaisu plaušās tās regulē ķermeņa horizontālo stāvokli.[4] Pieaugusi sirēna ir apmēram 2,5 - 4 m gara un sver līdz 1500 kg. Salīdzinoši nesen izmirušās Stellera jūrasgovs garums bija apmēram 8 metri.[5] Jūrasgovis un lamantīni ir vienīgie jūras zīdītāji, kas ir zālēdāji, un barojas ar dažādām jūras zālēm un ūdensaugiem. Līdz ar to sirēnām ir vāja vielmaiņa, un tās ir ļoti jūtīgas pret vēsu ūdeni. Ir novērots, ka reizēm sirēnas ēd mirušus dzīvniekus, piemēram, kaijas. Sirēnas nekad nepamet ūdeni. Arī mazuļi dzimst ūdenī.

Visas četru šobrīd dzīvojošo sirēnu sugu izdzīvošana ir apdraudēta. Sirēnas zaudē savu dzīves telpu gan pieaugot cilvēku saimnieciskajai darbībai, gan tūrisma attīstībai piekrastēs, gan ūdeņu piesārņojumam. Pēdējā Stellera jūrasgovs tika nomedīta 1786. gadā. Sirēnas ir atkarīgas no siltām un ar veģetāciju bagātām ūdenstilpēm.[6]

Sirēnas un mitoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad Kolumbs Karību jūrā ieraudzīja sirēnas, viņš nodomāja, ka tās ir nāras

Sirēnas ieguva savu nosaukumu saistībā ar sengrieķu mitoloģiju. Homēra Odisejā sirēnas bija radījumi, kas daļēji līdzinājās sievietēm, daļēji putniem. Ar saldajām mīlas dziesmām tās vilināja jūrniekus uz savu salu. Vēlākos gados daži autori sajauca sengrieķu sirēnas ar nārām, kas noveda pie tā ka lielos dzīvniekos, kas dzīvo ūdenī, zinātnieki nosauca par sirēnām. Pētījumu pirmsākumos eiropieši domāja, ka lamantīni un jūrasgovis ir nāras, jo šiem dzīvniekiem ir krūtis tāpat kā sievietēm, priekškājas atgādina rokas, un aste ir līdzīga zivīm. Kolumbs savā ceļojuma dienasgrāmatā 1493. gadā raksta, ka Karību jūrā viņš ir redzējis nāras, bet tās neesot bijušas tik skaistas, kā viņš ir iedomājies.[6]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

† izmirusi dzīvnieku grupa

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Klinšu damans
  2. Domning, D.P., 1994, Paleontology and evolution of sirenians: Status of knowledge and research needs, in Proceeding of the 1st International Manatee and Dugong Research Conference, Gainesville, Florida, 1-5)
  3. Marine Mammal Medicine, 2001, Leslie Dierauf & Frances Gulland, CRC Press
  4. Domning, Daryl; Vivian Buffrenil (1991). "Hydrostasis in the Sirenia: Quantitative data and functional interpretations". Marine Mammal Science 7 (4): 331-368.
  5. Eldredge, Neal (2002). Life on Earth: An Encyclopedia of Biodiversity, Ecology and Evolution. ABC-CLIO. pp. 532. ISBN 1-57607-286-X
  6. 6,0 6,1 What are Sirenians?

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]