Tīruma atmatene

Vikipēdijas lapa
Tīruma atmatene
Agaricus arvensis
Tīruma atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaTīruma atmatene (A. arvensis)
Tīruma atmatene Vikikrātuvē

Tīruma atmatene (Agaricus arvensis, agrāk Psalliota arvensis) ir Latvijā bieža liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīruma atmatenes
  • Cepurīte: krāsa jaunībā balta vai bāli dzeltenīga, iespiedumu vietās ar dzeltenīgiem plankumiem, pēc tam gaiši un tālāk reizēm tumši dzeltena, ar tumšāku vidu. Virsmiziņa sausa, sākumā šķiedraina vai viegli apsarmota, vēlāk klāta ar sīkām dzeltenīgām vai brūnganām zvīņām, zīdaini spīdīga. Forma sākumā ovāla, ar ieritinātu malu,[1] vēlāk plakani izplesta, dažreiz ar nelielu pauguru. Platums līdz 15, bagātās augsnēs līdz 20 cm. Mīkstums balts, zem virsmiziņas parasti gaiši dzeltens, saspiedumu vietās kļūst iedzeltens, ar patīkamu mandeļu vai anīsa smaržu un riekstu garšu.
  • Lapiņas: sākumā gaiši pelēkas vai vāji sārtas, segtas ar daļēju plīvuru, vēlāk pelēkas vai pelēcīgi sārtas un vecumā šokolādes brūnas, šauras, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: balts vai dzeltenīgs, vecākām sēnēm augšdaļā tumšāks, reizēm līdz gandrīz melnam, iespiedumu vietās ar dzelteniem plankumiem, ar nokarenu lēverainu biezu, baltu dubultu gredzenu, pie pamata resnāks, jaunībā blīvs, vecumā ar dobumu. Garums līdz 12 cm, resnums 1—2 cm.[2]
  • Sporas: olveida, tumši brūnas, masā sarkanbrūnas, ar dīgšanas atveri un vienu vai vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 6—8/4—5 µm.[3][4] (Citi avoti bieži norāda dažādus citus skaitļus, piemēram, 8—10/5—6 µm.)[5]
  • Bazīdijas: četrsporu, 15—18/5—6 µm.
  • Cistīdas: lodveida vai vālesveida, 8—10 µm.

Varietātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2000. gada Kalvo-Bado grupas pētījumiem, tīruma atmatenes iedalās divās grupās: pirmajai grupai raksturīgas bāli dzeltenīgas cepurītes, kuras izplešas plati zvanveidīgi, un to sporas ir mazliet garākas, otrajai grupai cepurītes ir baltas un tās izplešas izliekti.[6]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug no maija līdz oktobrim trūdvielām bagātās augsnēs pļavās, vecos dārzos, laucēs, mežmalās, ganībās. Īpaši bieži agrāk redzēta vietās, kur bijuši zirgu mēsli, tāpēc angliski tiek saukta par "zirgu sēni" (Horse mushroom). Nereti veido "raganu riņķus".[7]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Tiek uzskatīta par izcili garšīgu.[8] Agrāk dažās zemēs laukos audzēta mākslīgi.[9]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīstami līdzīga ir gremošanas traucējumus izraisošā reti sastopamā indīgā atmatene, kurai nav anīsa smaržas, bet gan nepatīkama karbola vai tintes smaka. Tai mīkstums griezumu vietās dzeltē spēcīgāk, bet kātiņa pamatnē tas ir dzeltenīgi oranžs.[10] Iespējamajai sajaukšanai ar citām atmatenēm ir tikai zinātniska nozīme, tās visas ir ar apmēram vienādām kulinārajām īpašībām. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. R.Cinovskis, A.Šablis, “Padomi sēņotājiem”, Liesma, 1966., 85. lpp.
  2. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 157. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  3. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 78-79. lpp.
  4. Sugu enciklopēdija
  5. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937., 66. lpp.
  6. Kuo, M. (2007, May). Agaricus arvensis: The horse mushroom. MushroomExpert.Com
  7. First Nature - Agaricus arvensis Schaeff. - Horse Mushroom
  8. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 46. lpp.
  9. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 30. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  10. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 195.-197. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]