Tiešsaistes sociālais tīkls

Vikipēdijas lapa
Latvijā populārākā tiešsaistes sociālā tīkla draugiem.lv sākumlapa pirms ieiešanas.

Tiešsaistes sociālais tīkls ir tīmekļa vietne, kurā, reģistrējoties un izveidojot individuālo profilu, ir iespējams kontaktēties un sazināties ar citiem lietotājiem (indivīdiem, grupām vai organizācijām). Saziņa sociālajā tīklā notiek dažādos veidos: var paust savu viedokli dienasgrāmatās un forumos, var veidot interešu grupas, apmainīties ar fotogrāfijām, augšupielādēt audio un video failus, sūtīt vēstules u.tml. Lietotājus var vienot intereses, gaume vai paziņas. Pēdējā laikā galvenais uzsvars tiek likts uz savas virtuālas identitātes veidošanu, izkopšanu un popularizēšanu, nevis, lai veidotu sasvstarpēju komunikāciju.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir pieejami vairāki simti dažādu sociālo tīklu veidi, un to skaitam ir tendence palielināties. Visus sociālos tīklus var iedalīt četrās lielās kategorijās:

  1. Atvērtie sociālie tīkli — tādi kā Myspace, kur katrs var reģistrēties, komentēt jebkura lietotāja profilā, piedalīties gandrīz visās aktivitātēs, kā arī visa informācija ir publiski pieejama (neskaitot personisko saraksti un dažus izņēmumus).
  2. Slēgtie sociālie tīkli — tādi kā Facebook (daļēji), kurā kāda lietotāja profilā vai pie attēliem komentāru atstāt var tikai tie, kurus jūs esat apstiprinājuši kā draugus; vai arī tādi kā draugiem.lv, kur gandrīz nekāda informācija nav pieejama nereģistrētajiem lietotājiem.
  3. Mikro emuārveidīgie sociālie tīkli — tādi kā Twitter, kurā komentāru savā profilā var ierakstīt tikai pats bloga izveidotājs.
  4. Servisi ar sociālo tīklu funkcionalitāti — tādi kā Flickr, Digg.com, u.tml. Visi reģistrētie lietotāji var viens otram nosūtīt ziņojumus, ļaut vai liegt kādai lietotāju grupai komentēt attēlus vai citas aktivitātes. Bet tas nav galvenais šī servisa pakalpojums, pretēji divām pirmajām kategorijām, kurām pārējie visi ir kā papildu pakalpojumi un iespējas (attēlu publicēšana, emuārošana utt.).

Latvijā 2012. gadā populārākie sociālie tīkli bija Draugiem.lv, Facebook, YouTube un Twitter.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākie sociālie tīkli pasaules valstīs
  Twitter
  QZone
  Facenama
  shialand

Datortīklu iespējas veicināt sociālo mijiedarbību tika aprakstītas jau agrā datoru tīklu attīstības stadijā.[2] Mēģinājumi atbalstīt sociālos tīklus ar datora pastarpinātu komunikāciju tika veidoti daudzos agrīnajos tiešsaistes pakalpojumos, piemēram, Usenet,[3] ARPANET, LISTSERV un ziņojumu dēļa pakalpojumos. Daudzas sociālo tīklu prototipa funkcijas bija pieejamas tādos tiešsaistes pakalpojumos kā America Online, Prodigy, CompuServe, ChatNet un The WELL.[4]

Agrīnie sociālie tīkli tīmeklī sākās kā vispārējas tiešsaistes kopienas, tādas kā Theglobe.com (1995),[5] Geocities (1994) un Tripod.com (1995). Daudzas agrīnās kopienas lika uzsvaru uz cilvēku mijiedarbību tērzētavās un iedrošināja lietotājus dalīties ar personīgo informāciju un idejām, izmantojot personīgās mājas lapas, kuru izveidei tika piedāvāti viegli lietojami publicēšanas rīki vai bezmaksas vieta tīmeklī. Dažas kopienas, tādas kā Classmates.com, izvēlējās citu pieeju, piedāvājot komunikāciju caur epasta adresēm.

20. gadsimta 90. gadu beigās par sociālā tīkla galveno iezīmi kļuva lietotāja profils, ļaujot lietotājiem veidot draugu sarakstus un meklēt citus lietotājus ar līdzīgām interesēm. Jaunas sociālās tīklošanās metodes tika attīstītas 90. gadu beigās un daudzas tīmekļa vietnes sāka izstrādāt sarežģītāku funkcionalitāti lietotāja draugu atrašanai un pārvaldībai.[6] Šī sociālo tīklu jaunā paaudze uzplauka, sākot ar 1997. gadu, kad parādijās SixDegrees.com,[7], tad Makeoutclub 2000.gadā,[8][9], Hub Culture un Friendster 2002. gadā,[10], un drīz kļuva par plaši izplatītu lietu internetā.

Taču, pateicoties augstam interneta izplatības līmenim Dienvidkorejā, pirmais masveida sociālais tīkls bija Dienvidkorejas pakalpojums Cyworld, kas tika palaists 1999. gadā kā tīmekļa emuāru vietne, kam pievienoja sociālo tīklu funkcijas 2001. gadā.[11] Šī kompānija kļuva par vienu no pirmajām pasaulē, kas guva peļņu, pārdodot virtuālas preces.[12][13]

Gadu vēlāk Friendster sekoja MySpace un LinkedIn un pēc tam arī Bebo. Friendster ieguva popularitāti klusā okeāna salās. Orkut kļuva par pirmo populāro sociālo tīklu pakalpojumu Brazīlijā un drīz vien ieguva popularitāti Indijā (Madhavan, 2007).[14] Apliecinot straujo sociālo tīklu vietņu popularitātes pieaugumu, tika ziņots, ka 2005. gadā Myspace bija populārāks par Google. Facebook[15] tika palaists 2004. gadā, kļuva par lielāko sociālo tīklu pasaulē[16] 2009.gada sākumā.[17] Facebook vispirms tika ieviests kā Harvardas universitātes sociālais tīkls,[14] tad izplatījās uz citām universitātēm un visbeidzot visā pasaulē. Tika ieviests termins "Sociālie mediji", un tas drīz kļuva plaši pazīstams.[18]

Tiešsaistes sociālo tīklu lietotāju skaits Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021.gadā Latvijā populārākais tiešsaistes sociālais tīkls bija Facebook, kuru lietoja aptuveni 1,24 miljoni valsts iedzīvotāju. Turpretī Instagram lietotāju skaits bija mazāks, aptuveni 645 tūkstoši. Visbiežāk tiešsaistes sociālos tīklus izmanto iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. [19]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cik bieži un kādus sociālos tīklus lieto Latvijā Arhivēts 2012. gada 16. oktobrī, Wayback Machine vietnē., krizdabz.lv
  2. The Network Nation 2 by S. Roxanne Hiltz and Murray Turoff (Addison-Wesley, 1978, 1993)
  3. Michael Hauben, Ronda Hauben, and Thomas Truscott (1997-04-27). Netizens: On the History and Impact of Usenet and the Internet (Perspectives). Wiley-IEEE Computer Society P. ISBN 0-8186-7706-6
  4. Katie Hafner, The WELL: A Story of Love, Death and Real Life in the Seminal Online Community (2001) Carroll & Graf Publishers ISBN 0-7867-0846-8
  5. Cotriss, David (2008-05-29). "Where are they now: TheGlobe.com". The Industry Standard. Arhivēts no oriģināla 2009-02-04. Atjaunināts: 2009-02-09.
  6. Romm-Livermore, C. & Setzekorn, K. (2008). Social Networking Communities and E-Dating Services: Concepts and Implications. IGI Global. p.271
  7. «mcmc.indiana.edu». Jcmc.indiana.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-03-17. Skatīts: 2013-08-07.
  8. Long Island. «From Friendster To MySpace To Facebook: The Evolution and Deaths Of Social Networks». longislandpress.com, 2010-09-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-28. Skatīts: 2013-08-07.
  9. Gibby Miller. «Inventing the Social Network». bnet.com, 2008-10-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-01. Skatīts: 2013-08-07.
  10. Knapp, E. (2005). A Parent's Guide to MySpace. DayDream Publishers. ISBN 1-4196-4146-8
  11. Thelwall, M. & Stuart, D. (2010). Social Network Sites. In Panayiotis Zaphiris & Chee Siang Ang, Social Computing and Virtual Communities, p.271; Boyd, D. & Ellson, N. (2008). Social Network Sites: Definition, History and Scholarship. Journal of Computer-Mediated Communication. p.210-230.
  12. E-Society: My World Is Cyworld, businessweek.com, Sep 26, 2005
  13. Tapping into growing market for virtual goods, seattlepi.com, November 2, 2009 9:56 p.m. PT
  14. 14,0 14,1 Journal of Computer-Mediated Communication Volume 13, Issue 1, pages 210—230, October 2007/
  15. Steve Rosenbush (2005). News Corp.'s Place in MySpace, Bloomberg BusinessWeek, July 19, 2005. (MySpace Page Views figures)
  16. "Social graph-iti": Facebook's social network graphing: article from The Economist's website. Retrieved January 19, 2008.
  17. Andy Kazeniac. «Social Networks: Facebook Takes Over Top Spot, Twitter Climbs». Blog.compete.com, 2009-02-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-21. Skatīts: 2013-08-07.
  18. «Social Media». Oxford English Dictionary. Skatīts: 2015. gada 27. novembris. (nepieciešama pierakstīšanās (palīdzība)).
  19. «Sociālo tīklu tendences un jaunumi - Infinitum Agency». infinitum.agency (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]