Tiltiņš (kuģis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kuģa tiltiņš ir telpa vai vieta no kurienes notiek kuģa vadība. Pārgājiena laikā uz tiltiņa sardzes stūrmaņi nepārtraukti nes navigācijas sardzi. Dažreiz sava sardze ir arī kapteinim. Sarežģītos navigācijas un meteoroloģiskajos apstākļos uz tiltiņa ierobežotu laiku atrodas arī kapteinis. Sardzes stūrmaņi kopā ar kapteini veic kuģa vadību un kuģa navigācijas drošības kontroli.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burinieku laikos kuģi vadīja no pūpes klāja. Pūpe ir aizmugurējā virsbūve. Parādoties tvaikoņiem ar dzenratiem, mehāniķiem vajadzēja platformu, no kurienes tie varētu pārbaudīt dzenratus, bet kapteinim vajadzēja vietu, no kuras skatu neaizsegtu dzenratu mājas. Tādēļ tika izveidots tilts, kas savienoja abas dzenratu mājas. Tilts, jeb biežāk saukts tiltiņš, saglabājās arī tad, kad dzenratus nomainīja dzenskrūves.

Pagātnē sardzes stūrmanis deva pavēles no tiltiņa uz dienesta telpām dažādās kuģa vietās, no kurām norisinājās tiešā kuģa vadība. Distances vadība vēl nebija iespējama. Stūres komandas tika dotas uz noslēgtu stūres māju, kurā stūres vīrs strādāja ar stūres ratu. Stūres māja parasti atradās tieši zem tiltiņa. Mašīnas komandas tika nodotas sardzes mehāniķim mašīntelpā izmantojot mašīnas telegrāfu, kurš uzrādīja komandu no stūrmaņa vai kapteiņa. Pēc tam mehāniķis deva konkrētu tvaika spiedienu un mašīnas apgriezienus, lai izpildītu šo komandu. Tā kā tiltiņš nebija pasargāts no lietus un vēja, tika ieviesta loča māja. Tā bija nojume, no kuras locis varēja dot padomus kapteinim kuģa drošā vadīšanā. Tiltiņš atradās visaugstāk virs korpusa, tādēļ uz tā bija izdevīgi uzstādīt galveno magnētisko kompasu. Korpusa metāla ietekme uz kompasu šajā gadījumā bija minimāla.

Uz lielākiem kuģiem, parasti kara kuģiem, bija vairāki tiltiņi. Navigācijas tiltiņu lietoja tiešai kuģa vadībai. Bet uz flagkuģiem tika ieviests atsevišķs admirāļa tiltiņš, no kura admirālis varēja veikt savas flotes stratēģisko vadību nejaucoties kapteiņa taktiskajā kuģa vadībā. Uz vecākiem kara kuģiem bieži uzstādīja labi bruņotu vadības torni. Tajā izvietotojās kuģa vadīšanai svarīgākais personāls kaujas laikā.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauso beramkravu vedējs Pasha Bulker. Stūres mājai abās pusēs redzami izteikti spārni. Klājs virs stūres mājas ir tiltiņš.

Mūsdienās kuģa vadība no tiltiņa, augšējā tiltiņa, navigācijas tiltiņa jeb kapteiņa tiltiņa ir pārvietojusies vienu klāju zemāk uz stūres māju. Šobrīd tiltiņš ir pats augstākais kuģa klājs (arī stūres mājas griesti), uz kura ir palicis tikai galvenais magnētiskais kompass. No turienes, izmantojot galveno magnētisko kompasu, veic peilēšanu un dažreiz arī astronomiskos novērojumus. Galvenajam magnētiskajam kompasam parasti ir optiskās vai citas novades sistēma uz stūres māju, tāpēc nav nepieciešams kāpt uz tiltiņa, lai nolasītu kursu. Elementārus kuģa vadības orgānus uz tiltiņa dažreiz izvieto tikai uz modernajiem, maza izmēra kara kuģiem. Tie paredzēti kuģa vadībai ejot ostās un pietauvojoties. Tāpat uz nelieliem kara kuģiem sastopamas loču mājas.

Mūsdienās bieži sakot "tiltiņš" tiek domāta stūres māja. Ar laiku distances vadības attīstība ļāva gandrīz visu kuģa vadību koncentrēt tieši uz stūres māju. No šejienes var notikt denskrūves apgriezienu regulēšana, tāpat kā gandrīz visa mašīntelpas iekārtu vadība. Tādēļ mūsdienās uz maza izmēra kuģiem nemaz nav nepieciešams stāvēt nepārtrauktu sardzi mašīntelpā.

Klāju uz kura izvietota stūres māja sauc par apakšējo tiltiņu, pārgājiena tiltiņu vai visbiežāk par stūres mājas klāju. Bez pašas stūres mājas, uz šī klāja izvietotas arī radio māja un karšu māja. Šis klājs iet no kuģa borta līdz bortam visā platumā. Ja kuģa korpuss ir platāks par virsbūvi, izveidojās raksturīgi spārni. Uz tiem stāvēdams, kapteinis vada pietauvošanās operācijas. Ērtības labad uz spārniem var tikt izbūvētas stūres un dzenskrūves apgriezienu regulēšanas pultis. Ja kuģim ir maināmā soļa dzenskrūve, tad attiecīgi soļa maiņas vadības pults. Uz maza izmēra kuģiem pastāvīgas stūres vietā var tikt izmantota pults ar kabeli un pogām, ar kurām veic stūres lāpstas pārlikšanu. Bieži uz spārniem uzstāda žirorepīterus peilēšanai. Jauniem kuģiem spārni var būt segti un stikloti, un savienoti vienā telpā ar stūres māju. Ja šādos segtos spārnos uzstāda žirorepīterus, logiem jābūt no klāja līdz griestiem. Strādājot tādā stūres mājā, stūrmanis vienmēr ir siltumā kā arī netiek pārtraukta radio klausīšanās sardze, bet peilējamo objektu var aizsegt kāds statnis.

Svarīgs rādītājs ir tiltiņa konstruktīvais augstums. Tas ir attālums no tiltiņa līdz ārējam ķīlim. No tā atņemot kuģa vidējo iegrimi un pieskaitot kompasa mājiņas augstumu, kurš ir 1,5 m, iegūst novērotāja augstumu. Tas ir svarīgs lielums atsevišķos astronomiskajos un citos novērojumos. Pieņem, ka mērījumus veic 1,5 m virs tiltiņa klāja, kaut gan parasti tas notiek zemāk, uz spārniem.