Vecdaugava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rīgas apkaimi. Par citām jēdziena Vecdaugava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vecdaugava
Vecdaugava.JPG
Vecdaugava (skats no Skanstinieku puses).
Vecdaugava karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Pilsētas daļas Skanstnieki
Platība 3,066 km²
Iedzīvotāju skaits 1 366 (2010)
Transports
Autobuss 24.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Vecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki. Vecdaugavas apkaime atrodas Rīgas Z daļā pie Vecdaugavas. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni arī ar Mangaļsalas apkaimi. Vecdaugavas apkaimes robežas ir Vecdaugavas, Laivinieku iela, līnija no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam, Vecāķu prospekts, krasta līnija gar apdzīvojamo masīvu.

Vecdaugavas apkaimes kopējā platība ir 3,066 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Telpiski šī apkaime ir diezgan skaidri identificējama kopējā pilsētas struktūrā, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums un apbūves pārsvarā viendabīgais raksturs, kas būtiski atšķiras no Vecmīlgrāvja apkaimes. Tomēr funkcionāli šī apkaime pašreiz ir ļoti saistīta ar kaimiņu apkaimēm, jo tai nav sava lokālā centra. Tāds perspektīvā varētu veidoties apkaimes dienvidos. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7456 metri.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 16. gadsimta beigām tagadējā Daugavas atteka Vecdaugava bija Daugavas upes vienīgā ieteka jūrā un caur to noritēja intensīva kuģu staiksme. Jau pirms 1205. gada cisterciešu ordeņa mūki pakalnā 2,5 kilometrus no jūras krasta nodibināja Svētā Nikolaja klosteri, kas tika saukts arī par Daugavgrīvas klosteri. Klosteris drīz ieguva plašus zemes īpašumus abos toreizējos Daugavas krastos, mūki aktīvi nodarbojās ar saimniecisko darbību un uzcēla dzirnavas Mīlgrāvī. 1305. gadā Daugavgrīvas klosteri nopirka Livonijas ordenis, kas šeit uzbūvēja ordeņa komturejas pili. Laikā no 1305. gada līdz 1485. gadam Daugavgrīvas pilī valdīja 22 komturi. Livonijas pilsoņu karu laikā 1485. gadā pili pēc četru nedēļu aplenkuma ieņēma un nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks, atstājot tikai vienu torni kā orientieri kuģiem jūrā. Pili atjaunoja Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. 1582. gadā Polijas—Lietuvas karalis Stefans Batorijs pavēlēja pili pārbūvēt un uzbērt augstākus zemes vaļņus, kas ir vienīgās redzamās pils atliekas mūsdienās. 16. gadsimta beigās Daugavas ieteka mainīja gultni un Vecdaugava zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Cietoksnis tika galīgi nopostīts Polijas—Zviedrijas kara laikā 1624. gadā un tā akmeņus zviedri izmantoja jaunā Daugavgrīvas cietokšņa celtniecībai. Vecā cietokšņa teritorijā uz skanstīm 19. gadsimtā uzceltas Skanstnieku mājas.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]