Veida—Džailsa sistēma
Veida—Džailsa sistēma ir ķīniešu valodas transkripcijas sistēma, kas tika ņemta par pamatu ķīniešu vārdu pierakstam līdz 20. gadsimta vidum un dažkārt tiek lietota vēl mūsdienās. Veida—Džailsa sistēmu 1859. gadā izveidoja Tomass Frānsiss Veids (Thomas Francis Wade). 1892. gadā Herberts Alens Džailss (Herbert Allen Giles) publicēja ķīniešu-angļu vārdnīcu, kurā izmantoja T. F. Veida transkripciju ar nelieliem labojumiem. Līdz pat 20. gadsimta vidum tā bija vienīgā ķīniešu valodas transkripcija visās anglofonajās zemēs. Tagad to nomainījusi piņjiņa sistēma, bet Taivānā - arī uzvārdu un personvārdu pierakstos.[1]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jeļena Staburova. Kiņiešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā: Teorētiskie un praktiskie aspekti. Riga : "Jaņa Rozes apgads", 2006. 71. lpp.
- Jeļena Staburova. Kiņiešu personvārdu atveide latviešu valodā: elektronisks izdevums. Riga : "Latviešu valodas aģentūra", 2019. 87. lpp.
- Dennis K. Yee. «Comprasion of Pinyin and Wade-Giles Romanizations». In John De Francis. Chinese romanization self-study guide. Honolulu : The University Press of Hawaii, 2019. 40. lpp. ISBN 9780824881269. Ignorēts nezināms parametrs
|lang=(tiek ieteikts|language=)