Pasienes baznīca
| Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Pasienes katoļu baznīca | |
  Pasienes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Pasiene, Pasienes pagasts, Ludzas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°17′19″N 28°09′37″E / 56.28861°N 28.16028°EKoordinātas: 56°17′19″N 28°09′37″E / 56.28861°N 28.16028°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1761. gads |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Vitālijs Filipenoks |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1761. gads |
| Specifikācija | |
| Garums | 24 m |
| Platums | 12 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Pasienes pagasta centrā, Pasienē. Poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtne. Baznīca iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un no 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
17. gadsimtā Ludzas draudze aizņēma milzīgus plašumus. To redzot bīskaps Nikolajs Poplavskis norīkoja Ludzas prāvestam palīgā dominikāņus no Lietuvas provinces. Zilupes krastā tolaik atradās koka baznīca, kas bija Ludzas prāvesta aprūpē. Šo baznīcu bīskaps nodeva dominikāņu rīcībā, kā arī nodrošināja viņu uzturu. Sakarā ar to 1694. gadā Pasienē ieradās pirmie 12 dominikāņu tēvi. Ar bīskapa Poplavska palīdzību viņi 1694. gadā Pasienē uzcēla koka baznīcu, klosteri un tur apmetās uz dzīvi. Dominikāņu uzdevums bija ne tikai apkalpot Pasieni, bet arī rīkot misijas apkārtnē un attālākos Latgales nostūros, tāpēc šie mūki izgāja tālu ārpus klostera konventa un naktī nevarēja atgriezties atpakaļ. Šī iemesla dēļ viņi uzcēla vienkāršas žagaru būdiņas, kas vēlāk pārtapušas par kapličām. Vēlāk šajās vietās izveidojās draudzes, kas uzcēla savas baznīcas: Šķaunē, Rundānos, Brodaižos, Raipolē, Pildā, Eversmuižā, Slobodziņcā, Briģos, Lielslodzē, Maslodzē, Istrā un Koņecpolē.
18. gadsimta beigās Latgalē bija 28 dominikāņi. 1773. gadā Pasienes konventā bija 15 priesteri, 2 dominikāņu brāļi un 9 dominikāņu tēvi, kas pildīja garīgo darbu ārpus klostera — apkalpoja draudzes un rīkoja misijas.
Vecajā Pasienes koka baznīcā bija novietota Jaunavas Marijas glezna, kas darināta pēc slavenās Dievmātes Romā S. Maria Maggiore. Ticīgos šī glezna ļoti piesaistīja. Zem tās tie atstāja savas sudraba votas, no kurām vēlāk izgatavoja svētbildei apģērbu un kroni. 1753. gadā koka klosteris kopā ar bibliotēku un baznīca nodega, bet gleznu izdevās izglābt.
Jauno mūra baznīcu dominikāņi uzbūvēja 1761. gadā, tai blakus uzbūvēja arī mūra klosteri. 1832. gadā līdz ar citiem klosteriem Latgalē slēdza arī Pasienes dominikāņu klosteri. 1882. gadā baznīcu piemeklēja ugunsgrēks. Tas iznīcināja lielu daļu jumta, dienvidu puses logus un abus torņus, kā rezultātā nokrita zvani. Baznīcas interjers tik lielus zaudējumus necieta, tikai pazuda vecā Dievmātes glezna. Tās vietā novietoja Rožu Kroņa gleznu (3,5 m garu un 2 m platu). Pirmajā pasaules karā stipri cieta baznīcas torņi. Karā izpostīto baznīcu 20. gadsimta 30. gados sāka atjaunot prāvests P. Stričko, kas draudzē kalpoja no 1931. līdz 1933. gadam. Darbus turpināja un torņus pilnībā atjaunoja prāvests S. Locāns.[3] 2008. gadā noslēdzās baznīcas iekštelpu un fasādes restaurācija, ko organizēja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, pēc kuras 2008. gada 26. novembrī baznīcu un restaurēto altārgleznu, kā arī kapa pieminekli priesterim Jānim Bikšem iesvētīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pēters Stefans Curbrigens.[4] Katru gadu baznīcā notiek sakrālās mūzikas festivāli un poļu dienas, kas kļuvušas par tradīciju.
Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze sāka darboties 1694. gadā, uzaicinot 12 dominikāņus no Lietuvas. Draudzi apkalpo prāvests Vitālijs Filipenoks. Draudzei ir desmit kapsētas: Pasienes, Terehovas, Lauzenu, Šuškovas, Skripčinu, Šnitniku, Čivčišu, Jučevu, Sovānu un Duboviku kapi.
Draudzes lielākie svētki ir Jaungads, Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas diena, Svētā Staņislava-bīskapa diena, Jēzus Kristus debesīs uzkāpšanas diena, Vissvētākās Sakramenta diena, Svētā Dominika diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgas ieņemšanas svētki. Īpaši draudzes svētki ir 26. aprīlis, kad tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas — Laba Padoma Dievmātes svētki. Kā arī katra mēneša 26. datumā svētceļnieki no visas Latvijas pulcējas Pasienē, lai godinātu šo Dievmātes titulu.
Celtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasienes baznīca ir mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un diviem trīspakāpju torņiem. Tā celta baroka stilā ar rokoko elementiem, kā viennavas ēka, 24 metrus gara un 12 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs. Dievnama plāns ir tuvu kvadrātam, kuram pieslēdzies izstiepts taisnstūra prezbitērijs un divu torņu ietvertā priekštelpa. Īpatnējs ir torņu stāvu dalījums, tā radītais trauksmainais siluets, ar vērienu veidotais galvenās ieejas portāls un vidusdaļas frontona kaprīzais rokoko smalkums. Agrāk kreisajā tornī virs pirmā stāva aizmūrētās loga ailas atradās pulksteņi, kas bija vērsti uz visām pusēm.
Ietekmējoties no Pasienes baznīcas ārējā veidola, pēc līdzīga stila 1939. gadā būvēta arī katoļu baznīca Ludzā (pabeigta 1995. gadā).
Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lēzenas krusta velves balstās uz taisnstūra piloniem, starp kuriem izveidotas sānu kapelas. To augstums ir vienāds ar joma augstumu. Baznīcā ir krāšņs rokoko stila interjers, ko veidojuši 18. gadsimta vietējie un ārzemju meistari. Bagātīgi greznotas baznīcas griestu velves ar rokoko stila elementiem. Gan sienās gan grieztos izteikti dominē rozā un baltā krāsa. Grīda klāta ar melnām, sarkanām un baltām cementa flīzēm. Baznīcā ir četri altāri, tie visi uzskatāmi par mākslas pieminekļiem, tie rotāti ar ģipša statujām un apzeltītiem rokoko un baroka stila rotājumiem. Krāsojumā imitēts marmors brūnos un gaiši zilos toņos. Pasienes baznīcā altāru skaits veido pāra nevis nepāra skaitu, kas ir netipiski citām šāda tipa baznīcām. Tas ir tādēļ, ka pilonos, kas atdala prezbiteriju no galvenās navas izvietots viens altāris labajā pusē un kancele kreisajā pusē, līdz ar to baznīcā ir viens galvenais altāris, viens altāris, kas novietots diagonāli prezbiterija un navas atdalošajos pilonos un divi sānu altāri, kas atrodas pie sānu sienām. Galvenais altāris tapis 1760. gadā un veidots stucco tehnikā, tam ir grandiozs divpakāpju rentabls ar arhitektoniski smalkām detaļām — eņģeļu, Svēto un putnu figūrām, kā arī diviem altāra dievgaldiem abos stāvos. Pirmajā stāvā atrodas dievgalds ar tabernākulu uz kura — Jēzus Kristus skulptūra, bet otrajā stāvā — — glezna, kurā attēlota Jaunava Marija. Agrāk gleznas priekšā atradās arī Jaunavas Marijas skulptūra, bet pēc pēdējās restaurācijas, kas notika 2008. gadā to noņēma. Kompozicionāli ar galveno altāri saistīti arī trīs sānu altāri, kancele, ērģeles, skulpturālā grupa "Kristus kristīšana", kas veidoti arī ap šo laiku.[5] Mākslinieciskā ziņā vēsturnieks Vipers Pasienes baznīcu vērtē augstāk par Aglonas baziliku.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ «www.ludzasbiblio.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 294.lpp.
- ↑ «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ www.pilis.lv[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||