Cēsu lidlauks jeb Priekuļu lidlauks[1] ir nesertificēts lidlauksCēsu novadā. Atrodas Cēsu pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā 3,5 km no pilsētas centra pie autoceļa P20. Lidlaukā ir viens 800 m garš un 20 m plats zāles seguma skrejceļš.[2] Cēsu lidlauks bija pirmskara padomju lidlauks, lielākoties maz izmantots. Taču vācu okupācijas laikā tas kalpoja kā neregulāras prakses lauks. Pēc tam Cēsu lidlauks kļuva par nozīmīgu vācu iznīcinītāju un sauszemes uzbrukuma bāzi no 1944. gada jūlija līdz septembrim.[3] Lidlauks tika atjaunots padomju laikos un 1960. gados izmantots DOSAAF biedrības planieru lidojumiem[4][5] un lauksaimniecības vajadzībām.[6] Mūsdienās lidlauku apsaimnieko biedrība «Vidzemes Aeroklubs» un lidlauks ir pašreiz nodots privatizācijai.[5] Cēsu lidlaukā var pieteikties lidojumu ar motoparaplānu, gaisa baloniem[7][8] un lidmašīnām.[9]
Lidlauks tika izveidots 1919. gadā[10][11] un 1937. gada septembrī pastāvēja kā civilā lidosta. 1944. gada jūlijā Cēsu lidlaukā sāka bāzēties vācu Luftwaffeiznīcinātāji, bet septembra beigās vācu karaspēks Cēsu lidlauku pameta, un oktobrī tajā sāka bāzēties padomju kaujinieku 161 IAP aviācijas pulks. Pirms vācieši pameta lidlauku, viņi uzara skrejceļu. Pēc krievu veiktajiem remontdarbiem šeit atradās 48 viendzinēja un 2 divu dzinēju padomju lidmašīnas.[3] Pēc kara lidlauks tika atjaunināts un izmantots lauksaimniecības aviācijai,[6] kā arī DOSAAF biedrības lidojumiem.[5]1962. gadā Cēsu lidlauku izmantoja Valmieras Aeroklubs, kas 1992. gadā nodeva lidlauku Zemessardzei. Kopš 2001. gada Cēsu lidlauks strādā, kā militārā bāze, kura pieder Nacionālo bruņoto spēkuGaisa spēkiem.[11] Tajā darbojās arī biedrība Vidzemes Aeroklubs[5] (kādreiz Cēsu Aeroklubs),[11][9] kas mūsdienās apsaimnieko un lieto lidlauku planieristu un izpletņlēcēju apmācībai, lidotprasmes pilnveidoja piloti.[11] Cēsu lidlaukā var pieteikties lidojumus ar motoparaplāniem, gaisa baloniem,[7][8] vai ar lidmašīnām iegūt lidojumus, ekskursijas virs Cēsīm un lidmašīnu vadīšanas apmācība.[9]
2011. gada 5. jūnijā Flylab Tucano Delta 3lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-LVJ, kuru pilotēja gaisa kuģa īpašnieks, veica treniņlidojumu. Lidojuma laikā, manevru veicot, pilots netika galā ar lidmašīnas vadību. Lidmašīna iekļuva grīstē un sadūrās ar zemes virsmu, kā rezultātā gaisa kuģis guva būtiskus bojājumus. Pilots guva smagus miesas bojājumus, kuru dēļ iestājās nāve.[12]
1983. gada 29. aprīlī Aeroflot lauksaimniecības lidmašīna An-2 CCCP-62643 (cn 1G178-35) veica lauku apsmidzināšanu. Lidojot nelielā augstumā, lidmašīna aizķēra elektrības līnijas vadus un avarēja. Pilota liktenis nav zināms.[6]
1928. gada 26. augustā lidmašīna Letov Š-16 veica lidojumu Rīga-Cēsis-Vecgulbene-Daugavpils. Pēc pieturas Cēsīs, pilots lidoja riņķos ap sava tēva mājas, bet Š-16 lidoja pārāk zemu un avarēja netālu no Vaives. Gāja bojā 3 cilvēki.[13]