Edvīns Inkēns
| Edvīns Inkēns | |
|---|---|
| Latvijas īpašo uzdevumu ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1958. gada 8. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Inkēna |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Edvīns Inkēns (dzimis 1958. gada 8. martā) ir latviešu žurnālists un politiķis. 5., 6. un 7. Saeimas deputāts.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1958. gada 8. martā.[1][2] 1976. gadā viņš absolvēja mācības Rīgas 25. vidusskolā, bet 1981. gadā — studijas Latvijas Valsts universitātē, iegūstot žurnālista specialitāti.[2] VDK kartotēkas sarakstos minēts, ka Edvīns Inkēns 1981. gadā savervēts kā ziņotājs ar pseidonīmu "Uģis".[3]
Atmodas kustības laikā viņš bija viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem.[4] 1989. gada tautas skaitīšanā, protestējot pret faktu, ka respondents izvēlas, ko atbildēt, pateica, ka pēc tautības ir arābs.[1][5] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Inkēnu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[6]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Inkēns 1993. gadā piedalījās 5. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta, darbojās Vides un sabiedrisko lietu komisijā. Birkava valdībā bija īpašo uzdevumu ministrs.[7] 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās.[8] 1998. gadā ievēlēts 7. Saeimā, bija Ārlietu komisijas biedrs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs.[2] Kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, taču LC nepārvarēja 5% barjeru.[9] Kopš tā laika politikā nav darbojies.[10]
No 1990. gadu vidus līdz 2005. gadam Inkēns bija LNT raidījuma "Nedēļa" producents.[11][12] Viņš ir bijis LNT padomes priekšsēdētājs.[12] 2008. gada 10. septembrī, nepilnu nedēļu pirms ASV bankas Lehman Brothers bankrota, kas aizsāka vispasaules finanšu krīzi, Inkēns pārdeva savas akcijas Parex bankā tās lielākajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim.[13] Vēlāk kopā ar Egilu Zariņu veidoja Latvijas Televīzijas raidījumu "Jauna nedēļa". 2010. gada augustā, Zariņa prombūtnes laikā, Inkēns vadīja vairākus raidījuma izlaidumus.[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Andris Rubīns. «Inkēns krējumu kuļ ar mazajiem ratiem». TvNET, 2007.01.29.. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Edvīns Inkēns». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ «Pietiek :: Vismaz piecpadsmit personas no “čekas maisiem” apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni». pietiek.com. 25.12.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-26. Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ «Edvīns Inkēns: “Nekas nav saldāks par brīvības sajūtu”». TvNET. 2000.10.06. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ «Stenogramma». LR Augstākā Padome. 1991.01.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. novembrī. Skatīts: 2011.02.05.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.02.05.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ 10,0 10,1 Vita Dreijere. «Inkēns atgriežas LTV ekrānā». Diena, 2010. gada 5. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. Augustsss. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
- ↑ «Sončiks: Inkēns piedāvāja mani neminēt pedofilijas lietā pret nodokļu uzrēķina atcelšanu». Delfi. 2003.11.10. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ 12,0 12,1 «Raidījums "Nedēļa" no rudens nebūs skatāms LNT». TvNET. 2005.07.02. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ Baiba un Lapsa, Lato Rulle. «Inkēns pēdējā brīdī pārdevis Parex akcijas». Pietiek, 2010.11.15.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. janvārī. Skatīts: 2011.02.05.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|