Portāls:Saules sistēma

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam Saules sistēmas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par Saules sistēmu.

izmainīt

Saules sistēmas portāls

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmu, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×10³⁰ kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5—5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat. "Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Saules sistēma
Saule‎
Saules sistēmas planētas
- Venera
- Zeme‎
- Marss‎
- Jupiters‎
- Saturns‎
- Urāns‎‎
- Neptūns‎

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: MKcray

Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vai tu zināji...

... ka Saturna pavadonis Mimass (attēlā) ir pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu?
... par gāzes gigantiem mēdz dēvēt planētas, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija?
... ka plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz Heila—Bopa komētas ir paslēpies citplanētiešu kuģis, un tas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica sektas "Heaven's Gate" sekotāji?
... ka saulgriežu laikā terminatora līnija pieskaras Zemes arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam?
... vienīgās apdzīvotās vietas, kur bija redzams pilns 2015. gada 20. marta saules aptumsums un bija iespējama nokļūšana ar publiski pieejamu transportu, bija Fēru Salās un Svalbārā?

izmainīt

Jaunākās ziņas

2020. gada jūnijs.

(Novērojumi jūnijā):

3. jūnijā — Mēness 6:36 nonāk perigejā pret Zemi (364366 km no Zemes centra).

Venēra nonāk apakšējā (iekšējā) savienojumā ar Sauli (18:00)

4. jūnijā — Merkurs nonāk maksimālajā vakara elongācijas stāvoklī (23,6°)

5. jūnijā — jūnija pilnmēness. Notiks 9:15 pēc Griničas laika.

Pusēnas Mēness aptumsums (no plkst. 21.43 līdz plkst. 0.06 pēc vietējā laika).

13. jūnijā — Marsa un Neptūna konjukcija (1,7°).

14. jūnijā — Urāns kļūst novērojams no rītiem.

15. jūnijā — Mēness 0:56 nonāk apogejā pret Zemi (404595 km no Zemes centra).

17. jūnijā — Merkurs apstāsies savā kustībā, lai turpinātu kustību pretējā virzienā (20:00).

19. jūnijā — Mēness aizsegs Venēru. (no 10:24 līdz 11:28 pēc vietējā laika)

21. jūnijā — vasaras saulgrieži (00:43 pēc vietējā laika)

jauns Mēness (9:42 pēc vietējā laika)
gredzenveida Saules aptumsums (maksimālā fāze 0,994 plkst. 6:40, Latvijā nav novērojams)

22. jūnijā — Venēra kļūst novērojama no rītiem.

23. jūnijā — Neptūns apstāsies savā kustībā, lai turpinātu kustību pretējā virzienā.

27. jūnijā — Jūnija Bootīdu meteoru plūsmas maksimums (Vēršu Dzinēja zvaigznājā).

30. jūnijā — Mēness 2:09 nonāk perigejā pret Zemi (368960 km no Zemes centra).

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Galileo Galilejs (itāļu: Galileo Galilei, dzimis 1564. gada 15. februārī, miris 1642. gada 8. janvārī) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Dinamikas kā zinātnes nozares un eksperimentālās fizikas pamatlicējs. Definējis inerces likumu un brīvā kritiena likumu, formulējis ķermeņa kustības pa slīpni un trajektoriju pamatprincipus (ripinot lodi pa slīpni un mērot tās atrašanās vietu dažādos laika sprīžos, konstatēja, ka lodes ātruma palielināšanās ir proporcionāla tās kustības laikam); izvirzīja ideju par kustības un miera stāvokļa relativitāti (Galileja relativitātes princips); izgudroja arī termoskopu (mūsdienu termometra priekšteci). Izveidojis teleskopu un veicis virkni atklājumu astronomijā: jaunus objektus kosmosā (piemēram, Jupitera pavadoņus), kosmosa objektu rotāciju ap savu asi. Heliocentrisma koncepcijas piekritējs.

Lasīt vairāk...

izmainīt