Ūdeņraža bumba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ūdeņraža bumbas sprādziens.

Ūdeņraža bumba jeb kodoltermiskā bumba ir bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.[1]

Pirmās ūdeņraža bumbas, kas ir viens no kodolieroču paveidiem,[1] parādījās divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados. Kā "degviela" tajās tiek izmantots ūdeņradis, precīzāk, litija-6 deiterīds, kas ir litija izotopa ar atommasu 6 savienojums ar ūdeņraža izotopu deitēriju. Ūdeņraža bumbas ir vairākas reizes spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas "detonatoru").[2]

Pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums notika Bikini atolā, to veica ASV. 1961. gada 30. oktobrī PSRS veica pasaules vēsturē lielāko kodolsprādzienu, kas notika, izmēģinot 50 megatonnas spēcīgu ūdeņraža bumbu Novaja Zemļa arhipelāgā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 297. lpp.
  2. Par degvielu izvēlējās litija deiterīdu LiD, kurā ir sintēzes reakcijām nepieciešamie deit­rona D un litija 6Li kodoli. Ūdeņraža bumbu iedarbina lokāls urāna vai plutonija bumbas atomsprādziens, kas ar sava starojuma spiedienu no visām pusēm sablīvē un uzkarsē galveno reakcijas izraisītāju.
  3. Novaja Zemļa: Big Ivan, The Tsar Bomba (“King of Bombs”) (angliski). Atjaunināts: 2010. gada 12. novembrī.