Ūdeņraža bumba
Ūdeņraža bumba jeb kodoltermiskā bumba ir bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.[1]
Pirmās ūdeņraža bumbas, kas ir viens no kodolieroču paveidiem,[1] parādījās divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados. Kā "degviela" tajās tiek izmantots ūdeņradis, precīzāk, litija-6 deiterīds, kas ir litija izotopa ar atommasu 6 savienojums ar ūdeņraža izotopu deitēriju. Ūdeņraža bumbas ir vairākas reizes spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas "detonatoru").[2] Pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums notika Bikini atolā. 1961. gada 30. oktobrī PSRS veica pasaules vēsturē lielāko kodolsprādzienu, kas notika, izmēģinot 50 megatonnas spēcīgu ūdeņraža bumbu Novaja Zemļa arhipelāgā.[3]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 297. lpp.
- ↑ Par degvielu izvēlējās litija deiterīdu LiD, kurā ir sintēzes reakcijām nepieciešamie deitrona D un litija 6Li kodoli. Ūdeņraža bumbu iedarbina lokāls urāna vai plutonija bumbas atomsprādziens, kas ar sava starojuma spiedienu no visām pusēm sablīvē un uzkarsē galveno reakcijas izraisītāju.
- ↑ Novaja Zemļa: Big Ivan, The Tsar Bomba (“King of Bombs”) (angliski). Atjaunināts: 2010. gada 12. novembrī.
 |
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
