Žiroskops

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žiroskops ar 3 brīvības pakāpēm darbībā. Rotors notur tā griešanās ass virzienu neatkarīgi no ārējā rāmja orientācijas

Žiroskops (grieķu: gyros — ‘riņķis, aplis’ + skopein — ‘skatīties’) ir ierīce, ar kuru var mērīt vai noturēt orientāciju telpā un kuras darbības princips ir balstīts uz leņķiskā momenta uzturēšanu. Ierīces pamatā ir rotējoša ripa uz ass. Šī ripa, vienreiz iegriezta, neļauj mainīt tās orientāciju ripas leņķiskā momenta dēļ. Fizikā šo parādību sauc par žiroskopisko inerci.

Žiroskopa raksturīgākās īpašības izpaužas, ja ir 2 nosacījumi:

  • žiroskopa rotācijas ass var ieņemt jebkuru stāvokli telpā,
  • žiroskops ap savu asi rotē ar leņķisko ātrumu, kas stipri pārsniedz to leņķisko ātrumu, ar kuru mainās tā rotācijas ass stāvoklis telpā.

Pēc brīvības pakāpju skaita žiroskopus iedala divu un trīs pakāpju žiroskopos.

Žiroskopa brīvu orientāciju nodrošina, to nostiprinot kardāniekarē.