ANSI-SPARC arhitektūra

Vikipēdijas lapa

ANSI-SPARC arhitektūra (ANSI/X3/SPARC) jeb trīs līmeņu arhitektūra ir abstrakts dizaina standarts, kas nosaka pamatprincipu, pēc kura iesaka būvēt datu bāzu vadības sistēmas. Tās pamatideja ir konceptuāla shēma, precīzi formulēts uzņēmuma datu apraksts, nomodelēts datu bāzē. Tā attēlo uzņēmuma interešu un prasību entītijas, attiecības, un vērtības, un veido stabilu platformu ārējo shēmu, kuras apraksta tos datus, ko redz programmētāji, transformēšanai uz iekšējos shēmu, kura apraksta datus, kas redzami pašai sistēmai.

Trīs līmeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ANSI-SPARC arhitektūra piedāvā trīs līmeņu organizēšanu trīs līmeņu administrēšanas uzdevumiem, un trīs līmeņu datu apstrādes funkcijām. Arhitektūra ir sadalīta divās daļās, kas darbojas ap datu vārdnīcu: datu apraksta daļa, un datu apstrādes daļa. Katra daļa ir veidota no trim pamatmoduļiem, kas tiek saukti par procesoriem. Tiek specificētas tikai funkcijas, bet ne to implementācijas, tātad arhitektūra ir funkcionāla.

Lietošanas apsvērumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ANSI-SPARC struktūra piedāvā vairākas priekšrocības. Tā piedāvā globālu un pilnīgu datu bāzes semantikas aprakstu konceptuālā līmenī. Tā nodrošina pilnu kontroli pār uzglabāšanu, ierakstu izvietošanu un indeksu lietošanu. Ārējās shēmas ir lietotāj-orientētas atvieglo lietojumprogrammas izstrādi. ANSI-SPARC sasniedz datu fizisko un loģisko neatkarības mērķi, tomēr netiek plaši lietota veiktspējas problēmu dēļ.