Uzņēmums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Publiskā uzņēmuma BP plc (Lielbritānija) valdes sēde

Uzņēmums ekonomikā ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru dibina indivīdi (fiziskas personas, juridiskas personas, reģistrētas komercsabiedrības) vai citas juridiskas personas (komersanti) komercdarbības veikšanai un peļņas gūšanai. Uzņēmuma dibināšanas galvenā jēga ir nošķirt uzņēmumā ieguldāmo mantu vai naudu, kura nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, no tā dibinātāju (komersantu, dalībnieku, akcionāru) mantas. Uzņēmuma dalībnieki var izstāties no uzņēmuma, tie savas daļas var nodot, pārdot vai dāvināt citiem dalībniekiem vai trešām personām. Dalībnieka nāves gadījumā tam piederošās daļas vai akcijas manto viņa radinieki. Neatkarīgi no minētajām izmaiņām dalībnieku sastāvā uzņēmums var turpināt funkcionēt.

Uzņēmuma juridiskais statuss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Komerclikumu uzņēmuma juridiskā forma ir komercsabiedrība. Komercsabiedrības dibinātāju un dalībnieku (komersantu) uzņēmumā ieguldītā manta un naudas līdzekļi pieder uzņēmumam (komercsabiedrībai). Uzņēmums patstāvīgi uzņemas saistības, tas var sūdzēt tiesā citus uzņēmumus, indivīdus vai publiskas institūcijas. Arī pret uzņēmumu citas personas vai institūcijas var izvirzīt prasības, uzņēmumu var iesūdzēt tiesā. Katra komercsabiedrība ir jāreģistrē komercreģistrā, kurš izsniedz komercsabiedrībai reģistrācijas apliecību. Līdzīga kārtība pastāv arī citās ekonomiski attīstītajās valstīs.

Uzņēmumu veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā izplatītākais uzņēmumu (komercsabiedrību) veids ir kapitālsabiedrības, kuras dalās divās formās - sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībās (AS). SIA no organizātoriskā viedokļa ir slēgta sabiedrība, jo tās daļas pieder individuāliem komersantiem. Daļu pāreja no viena komersanta citu komersantu vai trešo personu īpašumā var notikt tikai uz šo komersantu kopēja rakstiska iesnieguma pamata ar citu SIA īpašnieku piekrišanu. Attiecīgajiem dokumentiem jābūt reģistrētiem komercreģistrā.

Akciju sabiedrību akcijas, atšķirībā no SIA daļām, atrodas publiskā apgrozībā, parasti vērtspapīru tirgū (fondu biržā). Akcijas to īpašnieki (akcionāri) var brīvi pirkt un pārdot (tirgoties). Lai gan akciju pārdošanas un pirkšanas darījumi arī tiek reģistrēti vērtspapīru reģistrā (Latvijā - Latvijas Centrālais depozitārijs), darījumu dalībniekiem savas darbības ar citiem akcionāriem nav jāsaskaņo. Rīgas un citās ekonomiski attīstīto valstu fondu biržās akcijas parasti ir elektroniskā veidā un darījumi ar tām notiek ar datora palīdzību internetā.

  • Individuālais komersants (fiziska persona, kas ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants)
  • Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)
  • Kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība)

Uzņēmumi ārvalstīs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumu (kapitālsabiedrību) dalījums privātos un publiskos ir pieņemts arī vairumā citu ekonomiski attīstīto valstu. Tā, piemēram, Lielbritānijā Latvijas SIA analogs ir Private Limited Company (Ltd). Vācijā tas ir Gesellschaft mit beschrankter Haftung (GmbH), bet Francijā - Société a responsabilité limitée (Sarl).

Savukārt Latvijas akciju sabiedrību prototips Lielbritānijā ir Public Limited Company (plc), Vācijā - Aktiengesellschaft (AG), bet Francijā - Société Anonyme (SA).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]