Arhitektūra

Vikipēdijas lapa
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs

Arhitektūra (latīņu: architectura, no sengrieķu: ἀρχι-, archi- — ‘galvenais’, τέκτων, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi.

Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes — funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) — atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu. Arhitektūrai attīstoties, notiek tās specializācija šādas nozarēs: civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi), pilsētbūvniecība, ainavu arhitektūra, interjera arhitektūra, memoriālā arhitektūra un vēsturiskās apbūves restaurācija.

Arhitektūras objektus iedala pēc to stilistiskajām iezīmēm, sociālā pasūtījuma un funkcijas (tautas būvmāksla, sakrālā arhitektūra un laicīgā arhitektūra). Arhitektūras galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir telpas organizācija un arhitektonika, mākslu sintēze un specifiski kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms un citi).

Arhitektūras nozares[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūras stili[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv dažādi arhitektūras stili. Katram stilam ir raksturīgas konkrētas iezīmes un īpašību kopums. Arhitektūras stiliem izšķir funkcionālo, konstruktīvo un māksliniecisko pusi. Arhitektūras stilu attīstībā liela nozīme ir bijusi klimatiskajiem, reliģiskajiem, tehniskajiem un kultūras faktoriem. Parasti arhitektūras stili tiek klasificēti vēsturiskā attīstībā hronoloģiskā secībā, lai gan noteiktā laikā un vietā ir līdzās pastāvējuši vairāki arhitektūras stili, piemēram, savulaik tā bija ar baroku un klasicismu vai arī ar jūgenstilu un eklektiku.

Arhitektūras vēsture Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1730. gadā Vidzemes Vestienas pagasta „Rizgās” celtā rija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

Liecības ar arhitektūras attīstības sākumiem Latvijā meklējamas arheoloģiskos materiālos un literatūras avotos. No vissenākajiem celtniecības pieminekļiem minami pilskalni, kuru silueti, skaitā vairāki simti, vēl tagad saskatāmi Latvijas ainavā. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnu teritorijā ļauj raksturot tā laika ēku tipus un celtniecības paņēmienus. No literatūras avotiem par Latvijas seno celtniecību var uzzināt Islandes vikinga Egila Skalagrimesona sāgā (10. gadsimts). Arheoloģiskie materiāli rāda, ka jau no 10. līdz 12. gadsimtam baltu tautām bijusi liela pieredze un iemaņas koka celtniecības tehnikā.

Apbalvojumi arhitektūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūrā ir dažāda veida apbalvojumi. Viena no prestižākajām ir Prickera balva, kas bieži tiek salīdzināta kā Nobela prēmija arhitektūrā.[1][2] Balvas ieguvējs saņem 100 000 ASV dolārus un bronzas medaljonu. Kopš 2008. gada katru gadu tiek rīkots Pasaules arhitektūras festivāls, kurā pasniedz apbalvojumus 17 kategorijās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Paul Goldberger. «Architecture View; What Pritzker Winners Tell Us About the Prize». The New York Times, 1988. gada 28. maijs. Skatīts: 2014. gada 3. novembrī.
  2. Pauline McLean. «Riverside Museum architect visits 'sophisticated shed'». BBC News, 2011. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 3. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]