Alterācijas zīmes
Alterācijas zīmes ir nošu rakstu zīmes, kas maina (pazemina vai paaugstina) skaņas augstumu. Pārsvarā tiek izmantotas alterācijas zīmes, kas maina skaņas augstumu par pustoni, tomēr ir sastopamas arī tādas, kas maina to par veselu toni jeb diviem pustoņiem, ļoti retos gadījumos var tiek lietotas zīmes, kas maina skaņas augstumu par trīs pustoņiem. Muzikālās notācijas sistēmās, kuru skaņas mazākā vienība ir mazāka par pustoni, var sastapt arī alterācijas zīmes, kuras pazemina vai paaugstina skaņas augstumu par ceturtdaļtoni, trīs ceturtdaļtoni un citiem augstumiem.
Alterācijas zīmes var lietot tieši pirms nots (tā attiecas uz to noti un nākamajām tāda paša augstuma notīm tajā taktī; ja divas vai vairāk tāda paša augstuma notis arī starp taktīm ir savienotas ar ligatūru, alterācijas zīme attiecas arī uz visām šīm notīm) vai pēc nošu atslēgas (tādējādi tiek norādīta skaņdarba tonalitāte; tad šīs zīmes attiecas uz visu skaņdarbu, ja vien netiek atceltas ar bekaru vai līdzīgā veidā netiek mainīta tonalitāte).
Izplatītākās alterācijas zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bemols (
) — pazemina skaņas augstumu par pustoni; - Dubultbemols (
) — pazemina skaņas augstumu par toni; - Diēzs (
) — paaugstina skaņas augstumu par pustoni; - Dubultdiēzs (
) — paaugstina skaņas augstumu par toni; - Bekars (
) — atsauc iepriekš lietotās alterācijas zīmes.
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |