Alternatīvais tūrisms tiek definēts kā pretstats ierastajam masu tūrismam. Tas ir kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tiek attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā – parasti skaita ziņā ierobežotām tūristu grupām vai individuāliem ceļotājiem, videi saudzīgas, bieži arī specifiskas intereses un hobijus ietverošas. Ne UNWTO, ne citi oficiāli avoti nav snieguši precīzu alternatīva tūrisma definīciju, tādēļ profesionālajā vidē var sastapt dažādas interpretācijas.
Visbiežāk alternatīvajā tūrismā iedala sekojošas kategorijas: zaļais jeb ekotūrisms, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms, piedzīvojumu un aktīvais tūrisms (velo, zirgu izjāde, niršana, kalnā kāpšana, nūjošana, u.c.), dabas tūrisms (putnu vērošana, dzīvnieku izpētes un saglabāšanas programmas), sakrālais tūrisms, interešu tūrisms (gastronomiskais, vīnu testēšanas, rokdarbu, mūzikas u.c.), brīvprātīgā darba tūrisms, medicīnas un Spa tūrisms.
