Bēoranža
| Bēoranža | |
|---|---|
| Baie Orange | |
  Bēoranža  Bēoranža |
|
| Valsts piederība |  Čīle
|
| Koordinātas: | 55°31′24″S 68°05′00″W / 55.52333°S 68.08333°WKoordinātas: 55°31′24″S 68°05′00″W / 55.52333°S 68.08333°W |
| Novietojums | Oste |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1882. g. |
| Slēgta | 1883. g. |
Bēoranža (franču: Baie Orange) ir bijusī Francijas pētniecības stacija Subantarktikā. Izveidota 1882. gadā 1. Starptautiskā polārā gada pētniecības programmas ietvaros. Izvietojusies Ugunszemes arhipelāga Ostes salas austrumu piekrastē Oranžas līča krastā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ekspedīcija tika rīkota ar trīsmastu barku La Romanche kapteiņa Luī-Ferdināna Martiāla (Louis-Ferdinand Martial) vadībā, kas devās ceļā no Šerbūras 1882. gada 17. jūlijā. Ekspedīcijai bija paredzēts izpētīt tolaik mazzināmo Ugunszemes dienvidu daļu. 6. septembrī ekspedīcija sasniedza Ostes salas Oranžas līci, kas tika izvēlēts dēļ ērtas enkurvietas.
Ekspedīcijas pētījumu programmā bija ne tikai Starptautiskā polārā gada ietvaros paredzētie meteoroloģiskie, astronomiskie un magnētisma novērojumi, bet arī papildus pētījumi botānikā, zooloģijā, antropoloģijā un etnogrāfijā. Stacijas apkalpe palika salā, bet kuģis turpināja ceļu gar salas krastiem, veicot kartogrāfiskos un hidrogrāfiskos mērījumus. Līdz 1883. gada augustam kuģis veica vairākus braucienus starp Puntaarenasu un arhipelāga dienvidiem, kā arī apmeklēja Folklenda salas.[1]
Stacijas vadītājs bija Kurseijs-Senīls (J. L. Courcelle-Seneuil), komandā botāniķi Emīls Bešerejs (Émile Bescherelle), Adriens Franšē (Adrien Franchet), Pols Arjo (Paul Hariot) un Pols Ptī (Paul Petit), ārsta Pols Danjels Hjads (Paul Daniel Hyades) un ornitologs Emīls Ustalē.[2]
Papildus stacija tika ierīkota saleziešu misijā tagadējās Ušvajas vietā.